«Rīgas ambīcijas uz tērēšanu ir ļoti lielas un atņem naudu, ko varētu ieguldīt algu paaugstināšanā visas valsts mērogā. Kaut vai trolejbusu iepirkums, kas veikts Rīgā, parādīsies valsts kopējā korekciju deficītā,» intervijā laikrakstam Diena uzsver A. Vilks (Vienotība) un piebilst, ka līdzīgas problēmas ar saimniekošanu novērojamas arī citās pašvaldībās.

Šādam viedoklim nepiekrīt bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš (Tautas partija), kas uzskata, ka par dažādiem pašvaldību iepirkumiem un to finansējumu līdzatbildība jāuzņemas arī valstij.

«Man tie nešķiet sevišķi loģiski skaidrojumi. Pašvaldību aizņemšanās apjomus kontrolē valsts, un bez atļaujas neko nevar aizņemties un līdz ar to neko pārmērīgu pašvaldības nevar atļauties. Tas ir viņa paša ministrijas ziņā, cik pašvaldības var tērēt,» saka bijušais finanšu ministrs.

Arī Aivars Kreituss (Demokrātiskā partija Saimnieks), kas finanšu ministra portfeli turēja 1995. un 1996. gadā, uzskata, ka A. Vilka pārmetumi Rīgai ir nepamatoti, jo tā visai Latvijai esot labas saimniekošanas piemērs.

«Vilkam šādas lietas nevajadzētu runāt. Labāk paskatīsimies uz miljoniem jaunajai Valsts ieņēmumu dienesta ēkai un Gaismas pilij papildus pieliekamās summas. Tieši šie skaitļi ir jāceļ gaismā un jāpārrunā,» saka A. Kreituss. Viņš arī norāda, ka valdošā koalīcija neadekvāti manipulē ar finanšu informāciju, kas ļauj apvainot pašvaldības, tajā skaitā Rīgu, nesaimnieciskos tēriņos un pārmērīgā budžeta deficītā.

«Negodīgi ir tas, ka pašvaldībai un valstij budžetu rēķina pēc atšķirīgas formulas. Valstī budžeta deficītu rēķina pret kopproduktu, bet pašvaldībās – pret ieņēmumiem, izdevumiem. Tādēļ, izmantojot pret pašvaldībām valsts budžeta deficīta shēmu, vienmēr sanāks, ka budžeta deficīts ir daudz lielāks. Tāpēc runāt, ka pašvaldības vainīgas, ir nekas vairāk kā demagoģija. Patiesībā nodokļu politikas ziņā pašvaldības tiek apdalītas par labu valstij,» uzskata A. Kreituss.

«Domāju, ka šāds apgalvojums nav gluži korekts,» uzmanīgāks A. Vilka teiktā vērtējumā ir bijušais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis (Latvijas ceļš). Ekonomists nošķir divu veidu tēriņus – tādi, kas rada jaunas darba vietas, tādējādi radot arī papildu nodokļus budžetā, un tādi, kas ir neracionāli.

Ekonomists uzskata, ka valdība pārāk bieži nāk klajā ar apvainojumiem, pirms tam neveicot pietiekami dziļu analīzi, vai arī nesniedz pietiekami skaidrus norādījumus pašām pašvaldībām.

«Finanšu ministrijai pašai vajadzētu paskatīties, kā pašvaldības tērē naudu, un skaidri pateikt, kuras iegulda pareizi un kuras ne un kāpēc,» saka eksperts.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atbildības nastu par nespēju paaugstināt cilvēkiem algas novirzīja valdības virzienā, kura tā arī neesot spējusi pietiekami samazināt savus izdevumus, bet turpina visās nedienās vainot pašvaldības.