Tuvākajā laikā ministrs izvēlēsies jaunu finanšu ministra pārstāvi darbam Rīgas brīvostas valdē.

Jau ziņots, ka  Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Škapars (V) atlūgumu finanšu ministram iesniedza notikušā komandējuma Kazahstānā dēļ, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Tieši pirms divām nedēļām lidostā pulcējās plaša delegācija no Latvijas, lai dotos vizītē uz Kazahstānu. Jau tobrīd Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Škapars (V) stāvēja līdzās uzņēmējai Maijai Mikenenai.

Viss turpmākais tikai apliecināja to, ka tā vietā, lai Škapars aizstāvētu Rīgas ostas intereses Centrālāzijas valstī, viņš pārsvarā laiku pavadīja Mikenenas sabiedrībā, vēstī raidījums.

Pēc 4,5 h gara pārlidojuma Valsts prezidents Andris Bērziņš un vēl 134 dažādu nozaru pārstāvji oficiālās vizītes ietvaros ieradās Karagandas starptautiskajā lidostā. Turpmākajām dienām bija sastādīta intensīva programma - dažādas tikšanās, biznesa forumi un pieņemšanas. Škapara klātbūtne bija pašsaprotama. Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija par Kazahstānas uzņēmēju vēlmi investēt Latvijas ostās, tostarp Rīgas.

Uzņēmuma «Kazakhstan Temir Zholy» prezidents Askars Mamins vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd izskata jautājumu «par Kazahstānas iesaisti Rīgas ostas attīstībā. Mēs šobrīd plānojam attīstīt vienu no Ķīnas ostām. Mēs savā veidā vēlamies izveidot tiltu starp divām ostām. Tā ir Ķīnas austrumu osta un Baltijas jūrā – Rīgas osta. Tas būtu labs tranzīta koridors un mēs varētu iedarbināt tranzīta kravu potenciālu virzienā Eiropa – Āzija».

Savukārt VAS «Latvijas Dzelzceļš» prezidents Uģis Magonis papildināja, ka «Kazahstānas dzelzceļam ir atdotas pārvaldīšanā ostas, arī lidosta. Mēs cenšamies viņus piesaistīt mūsu ostu darbībā». Tieši Magonis pat šķita lielāks ostu interešu aizstāvis par Škaparu, kuru ne biznesa formā Astanā, ne Almatā, kā arī citos nozīmīgos brīžos neredzēja, vēstī raidījums.

«de facto» avoti, kuri vēlējās palikt anonīmi, vēsta, ka vienīgais pasākums, kuru Škapars komandējuma laikā apmeklēja, bija Latvijas vēstnieka Kazahstānā rīkotā pieņemšana pirmdienas vakarā.

Taču jau atkal «de facto» rādītajās fotogrāfijās redzams, ka Škapars vairāk bija manāms līdzās uzņēmējai Mikenenai nevis, dibinot kontaktus ar Kazahstānas biznesmeņiem un amatpersonām. Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) atminas Škaparu redzam vien pārlidojuma laikā: «Škapara kungu vismaz tajās vietās, kur es sēdēju, viņš nesēdēja.  Pārlidojumā viņš bija, jā. Jā, tā ir taisnība. Pārlidojumos viņš bija.»

Trīs dienu ilgā Bērziņa oficiālā vizīte Kazahstānā noslēdzās 4.jūnijā, taču atšķirībā no pārējās delegācijas Škapars un uzņēmēja Mikenena nolēma Almatā uzkavēties līdz 6.jūnijam. Turklāt izvēlējās palikt pieczvaigžņu viesnīcā «Rixos Almaty hotel».

Tas vien izmaksāja vairāk nekā 400 latu, ko būtu iespējams ietaupīt, ja tiktu izvēlēts pieticīgāks miteklis vai arī būtu devies atpakaļ uz Latviju kopā ar citiem.

Škapara komandējuma izmaksas sedza Rīgas brīvostas pārvalde. «de facto» rīcībā esošie dokumenti apstiprina, ka apmēram 669,03 latu bija jāsamaksā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par organizēto uzņēmēju delegāciju, aviobiļeti vienā virzienā un tehnisko nodrošinājumu. Par viesnīcām – 1 122 latu. Tāpat Škaparam nu jau vajadzēja aviobiļeti, lai nokļūtu atpakaļ Rīgā (475 latu). Vēl dienas naudu (100 latu), apdrošināšanu (8,43 latu), transfērs no viesnīcas uz lidostu vēl 40 latu.

Kopumā šis Škapara brauciens brīvostai izmaksāja 2 414,46 latu.

Škapars pērn par darbu brīvostā un domē kopumā saņēmis 41 007,19 latu, vidēji 3,5 tūkstošus latu mēnesī. Nav tā, ka viņš nevarētu atļauties doties ceļojumos par paša līdzekļiem, atzīmē raidījums.

Tāpēc nedēļas vidū «de facto» vēlējās sazināties ar Škaparu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc viņam bija vajadzība Kazahstānā uzturēties ilgāk par pārējiem. Tāpat būtu bijis interesanti uzzināt, ar kādām atziņām Škapars atgriezies, neapmeklējot nevienu no svarīgajiem pasākumiem.

Taču notikušā telefonsaruna ilga vien 45 sekundes. Škapars nemitīgi stāstīja «de facto» citu atrašanās vietu, te viņš tikko izbraucis no Rīgas, te jau brauc garām Tukumam, līdz rezultātā nolika klausuli. Turpmākās dienas Škapara telefons bija izslēgts.

Tikmēr raidījuma komanda saņēma neskaitāmus zvanus no politiķiem, kas vēlējās uzzināt par topošo materiālu. Līdz nedēļas beigās tika pieņemts lēmums. Škapars bija spiests uzrakstīt atlūgumu vēl pirms «de facto» sižets bija parādīts ēterā.

Škapars bija finanšu ministra Andra Vilka pārstāvis Rīgas brīvostas pārvaldē.

«de facto» rīcībā esošā informācija liecina, ka A.Vilks Škapara atlūgumu pieņems.

Škaparam darbs brīvostā ir jau otrais zaudējums mēneša laikā. Nule kā notikušajās pašvaldību vēlēšanās viņš atkārtoti neiekļuva domē.

Pirms pāris mēnešiem Vilks medijiem neslēpa, ka labprāt mainītu savu pārstāvi brīvostā, taču šaubījās par partijas atbalstu šādam lēmumam. Tomēr Škapara politiskā tūrisma apliecinājums visticamāk bija pēdējais piliens neapmierinātības kausā.