Paziņojums izplatīts saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par LSM koncepciju.

LSM koncepcija paredz kultūras raidījumu apjomu sabiedriskajos medijos palielināt no 3,9% patlaban līdz 8% piecu gadu laikā. No papildu budžeta pieprasījuma sabiedriskajiem medijiem jau 2014.gadā vienu trešdaļu veido finansējums tieši kultūras raidījumiem, kuru vidū ir jauni kultūras un izglītojošie raidījumi, vēsturiska oriģinālseriāla veidošana, projekti saistībā ar "Rīga 2014" u.c.

"Līdzās sabiedrības intereses aizstāvošām ziņām un pētniecībai tieši nacionālā kultūra ir jebkuras Eiropas valsts sabiedriskā medija fokusā. Piemēram, Somijas sabiedriskajam medijam ir divas misijas - demokrātijas un nacionālās kultūras stiprināšana. Latvijas kultūra sabiedriskajā medijā nozīmē gan Dziesmu un deju svētku iemūžināšanu, gan teātra izrādes latviešu valodā, gan mūzikas notikumu tiešraidi, gan raidījumus un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti. Līdz ar jauna sabiedriskā medija izveidi Latvijas mākslai un kultūrai ir jābūt atspoguļotai un pieejamai jaunā, 21.gadsimtam atbilstošā kvalitātē. Jāuzsver, ka Latvijas kultūras stiprināšana ir nepārprotams sabiedriskā medija uzdevums, kuru nekad nevarēs pilnā mērā pildīt komerciālas raidorganizācijas," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Kā ziņots, valdībā atkārtoti atlikta lēmuma pieņemšana par vienotā sabiedriskā elektroniskā medija izveidošanas koncepciju. Kā norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), ierosinājumu atlikt lēmuma pieņemšanu par koncepciju izteica nacionālā apvienība un tai pievienojās arī Reformu partija. Galvenās bažas koalīcijas partneriem esot par kultūras vietu jaunveidojamajā sabiedriskajā medijā.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.