Šo jautājumu vēlreiz skatīs nākamajā Ministru kabineta sēdē. Dokumenta sagatavotāji gan ir satraukušies, ka šāda bremzēšana var aizkavēt vienota sabiedriskā elektroniskā medija izveidi uz nenoteiktu laiku.

Ministru kabineta sēdē, prezentējot jauno sabiedriskā medija koncepciju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Gints Miķelsons kārtējo reizi uzsvēra tās plusus: tā nodrošinās lielākā medija izveidi Latvijā, kas stiprinās nacionālo identitāti, valodu un kultūru. Pret to, ka NEPLP izstrādātais un Kultūras ministrijas virzītais modelis, kas paredz Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu, ir izdevīgākais, iebilda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, norādot, ka viņš par labāku uzskatot trešo variantu, kas paredz vairāk izmantot neatkarīgo producentu autordarbus. NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants gan nepiekrita šādam uzstādījumam, jo tas esot ceļš uz vāju sabiedrisko mediju, turklāt atsevišķu mediju uzturēšana izmaksāšot vēl dārgāk. G. Miķelsons gan nenoliedza, ka koncepcijas saskaņošanas gaitā tās izstrādātāji saņēmuši ne vienu vien iebildumu – pavisam 180. Galvenais – pret finansēšanas avotiem. Nav noslēpums, ka jau nākamgad apvienotajam medijam vajadzīgi vēl papildu 2,3 miljoni latu. Kopumā jaunajam uzņēmumam līdz 2018. gadam būs nepieciešama pamatīga summa – aptuveni 90 miljoni latu. Arī šogad koncepcijas tālākvirzīšanai būtu jāpiešķir vēl 20 000 latu. Ne tikai Finanšu ministrija, bet arī citas institūcijas un organizācijas iebildušas pret NEPLP rosināto sabiedriskā medija finansējuma modeli: zināmu summu novirzīt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) vai ieviest mediju nodokli. Galu galā NEPLP izņēmusi no dokumenta šo punktu, paredzot, ka 2016. gadā varētu sākt diskusijas par šādu iespēju. A. Dimants gan uzsvēra, ka tik nelielā valstī kā Latvija sabiedriskais medijs var darboties tikai par nodokļu maksātāju naudu.

Tam piekrita arī premjers Valdis Dombrovskis – bez līdzekļiem koncepcija uz priekšu nevirzīsies. Par to gan tikšot lems, gatavojot nākamā gada budžetu. Viņš jau gandrīz sliecās atbalstīt koncepciju, taču tieslietu ministra Jāņa Bordāna iebildumi lika mainīt šo nodomu. Galu galā tika nolemts – NEPLP pārstāvjiem atkārtoti jātiekas ar ministru, par spīti tam, ka koncepciju bija paredzēts apstiprināt līdz 3. jūnijam.

***

VIEDOKĻI

Jānis SIKSNIS, Latvijas Radio ģenerāldirektors:

– Es tomēr gaidīju, ka valdība konceptuāli atbalstīs šo dokumentu. Komitejā it kā principiāli to akceptēja, lai gan arī tad tieslietu ministrs norādīja uz vajadzīgajiem precizējumiem. Es arī piekrītu, ka ir lietas, kuras mums pašiem ir neskaidras. NEPLP pausto viedokli, ka lēmuma nepieņemšana var atstāt iespaidu uz desmit gadiem, uzskatu par pārspīlētu. Mediju attīstība turpināsies, un ne jau juridiskais statuss ko mainīs, un es arī nealkstu apvienoties. Kā radio vadītājs esmu izvirzījis tos pašus mērķus bez visām koncepcijām.

Ainārs DIMANTS, NEPLP priekšsēdētājs:

– Ar tieslietu ministru gribējām tikties jau pirms sēdes, taču to neizdevās izdarīt. Man viņa argumenti, kāpēc viņš nevar balsot par koncepciju, nelikās nopietni un pārliecinoši. Turklāt Tieslietu ministrijas pārstāve bija klāt koncepcijas izstrādes darba grupā, līdz ar to viņa bija lietas kursā par visiem tajā apspriestajiem jautājumiem. No Bordāna kunga paustā arī nebija saprotams, vai viņš atbalsta vai neatbalsta sabiedrisko mediju. Nevaru piekrist viņa uzstādījumam, ka sabiedriskais medijs var vēl gadu pagaidīt. Cerams, ka pēc tikšanās ar ministru pavirzīsimies uz priekšu un nākamajā sēdē atbalstošs lēmums tiks pieņemts.