Neskatoties uz to, viņš acīmredzot nav kompetents, lai varētu pārstāvēt VARAM «intereses pirmās instances tiesā administratīvā lietā», jo valstij jātērē milzu nauda, lai ministrtijas intereses aizstāvētu advokātu birojs no malas.

Par ko milzu alga?

Informācija VARAM mājaslapā liecina, ka M. Brencim aprīlī algā «uz rokas» izmaksāti 2367,54 lati («uz papīra» tas ir apmēram 3500 latu!). Savukārt valsts amatpersonu deklarācija liecina, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn mēnesī vidēji saņēmis 1901 latu pirms nodokļu nomaksas (t.i., «uz rokas» ap 1300 latu), bet Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šogad aprīlī saņēmusi 1711 latus.

Jāatgādina – a) likums aizliedz valsts pārvaldes iestādei pirkt no malas pakalpojumus tādos jautājumos, kuru risināšana ietilpst valsts pārvaldes darbinieku pienākumos;

b) VARAM Juridiskā departamenta darbinieku pienākumos ietilpst pārstāvēt ministriju tiesās;

c) līdz šim ministrijas ierēdņi sekmīgi to darījuši. Neskatoties uz visu iepriekš minēto, VARAM par 12 950 latiem piesaistīja advokātu biroju Triniti, lai tas pārstāvētu ministriju administratīvās tiesas procesā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, kuras kompetence valsts pārvaldes jautājumos nav apšaubāma, viennozīmīgi atzina šo gadījumu par valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Bagātie un nabagie

Turklāt kompetencei neatbilstoša atalgojuma noteikšana (jeb valsts līdzekļu izšķērdēšana) nav vienīgā nopietnā problēma Edmunda Sprūdža vadītajā ministrijā, ko atklāj VARAM darbinieku saņemtais atalgojums šā gada aprīlī.

Acīmredzamas ir disproporcijas un neatbilstība darba samaksā.

Piemēram, M. Brencis ir otrā vislabāk atalgotā amatpersona ministrijā. Turpretī citi VARAM Juridiskā departamenta ierēdņi saņem krietni zemākas algas. Piemēram, Juridiskā departamenta juridiskās nodaļas vadītājs Gustavs Gailis aprīlī saņēmis 913 latus; otras šī departamenta nodaļas vadītājs Kaspars Cirsis vēl mazāk – 846 latus. Bet juristes Ingrīdas Misiņas saņemtos 513 latus mēnesī nu nekādi nevar uzskatīt par konkurētspējīgu atalgojumu.

Nemaz nerunājot par sugu aizsardzības speciālistiem, kas ministrijā acīmredzami tiek uzskatīti par «otrās šķiras» cilvēkiem. Tā Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniecei un vienlaikus sugu un biotopu nodaļas vadītājai Ilonai Mendziņai aprīlī algā izmaksāti tikai 797 lati, bet šīs nodaļas vecākajai referentei Zanei Bricei – 348 lati.

Savējos neaizmirst

Kompetenti avoti ministrijā algu disproporciju skaidro ar politisko simpātiju un antipātiju faktoru – tie, kuri atbalsta ministra Edmunda Sprūdža politisko kursu, saņem vairāk; turpretī tiem, kuri par ministra idejām sajūsmu neizrāda, algas pielikums «nespīd».

Par to liecina kaut vai fakts, ka vislielākās algas ministrijā saņem amatpersonas, kuras karjeras lēcienu taisījušas tieši ministra E. Sprūdža laikā. Piemēram, M. Brencis uz VARAM atnāca no Finanšu ministrijas (tur viņš strādāja departamenta direktora amatā par aptuveni 1220 latiem mēnesī) kopā ar E. Sprūdža aicināto valsts sekretāru Aleksandru Antonovu, kura sieva ir Roberta Ķīļa biroja vadītāja Nellija Titova (tagad – ministra Vjačeslava Dombrovska padomniece).

Vēl lielāku algu par M. Brenci saņem valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs (aprīlī – 2400 latu «uz rokas»), kurš pirms E. Sprūdža ministrēšanas bija tikai departamenta direktors. J. Spiridonovam tagad uzticēti vēl arī citi četri ietekmīgi amati – piemēram, viņš ir arī valsts kapitāla daļu turētājs SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (gada apgrozījums ap 3 miljoni latu). Valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, kas iepriekš bija direktora vietniece, aprīlī saņēmusi 2199 latus.

Uz pārējo ministrijas darbinieku fona izceļas arī ministra biroja darbinieku samaksa. Tā E. Srūdža draudzene un ministra biroja vadītāja aprīlī saņēmusi 1907 latus, ministra padomniece Solvita Gailiša – 1634 latus, padomnieks Uldis Spuriņš – 1652 latus, ministra preses sekretāre Maija Pētermane – 1637 latus.