Intervijā laikrakstam «Sestdiena» režisors uzsvēris - absurda ir situācija, ka gaidāmajās Rīgas pašvaldības vēlēšanās par galveno tēmu izvirzījušās bezmaksas biļetes sabiedriskajā transportā.

«Ja tagad vēlēšanu galvenā tēma ir kaut kādas bezmaksas biļetes… Pirmkārt, kādā sakarā cilvēkiem būtu par velti jābrauc pilsētas transportā? Kas tas par sātanisku izgudrojumu? Zinu, ka Tallinā ir viens sarkanais mērs [Edgars] Savisārs, kas šito izdomājis, bet nekur Eiropā to neesmu redzējis. Pilsētu vadīt nenozīmē atdot nabagiem citu cilvēku nopelnīto naudu,» skarbi norāda režisors.

Daudzu cilvēku priekšstats, ka Ušakovs ir labs pilsētas saimnieks, ir nepareizs, un bezmaksas sabiedriskā transporta biļešu vietā mēram būtu drīzāk jāparūpējas par bērnu laukumiem, kas Rīgā ir ļoti sliktā stāvoklī, uzskata Hermanis.

«Tā kā man vairāk to bērnu, zinu, ka tie paši bērnu laukumi Rīgā ir ļoti, ļoti slikti. Daudzās mazpilsētās tie ir daudz foršāki. Labi, pēdējos gadus esmu regulāri strādājis divās pilsētās, kas sacenšas par cilvēkiem draudzīgākās pilsētas titulu, — Cīrihē un Vīnē, saprotu, ka tām ir vairāk naudas, bet tajās pilsētās tomēr var saprast prioritātes. Viena no tām ir bērna drošība. Parkos bērnu laukumiem tur ir sētas riņķī, lai dzērāji un suņi nenāk…» norāda režisors.

«Katrā ziņā tā leģenda, ka Rīgas pašreizējais mērs ir brīnišķīgs saimnieks, ir pilnīgas muļķības. Manuprāt, viņš ir ļoti slikts saimnieks. Kā cilvēki to var neredzēt? Viņiem nav ar ko salīdzināt, viņi ir mazizglītoti, nekur nav braukuši, neko nav redzējuši. Kāpēc mums ir jābūt par nozombētu lumpeņu ķīlniekiem? Šī ir tā reize, kad politkorektums jāatstāj mājās un jāsauc lietas savos vārdos,» asi komentē Hermanis.

Režisors ar nožēlu atzīst, ka latvieši Rīgā nekad nav bijuši vairākumā un sirdī nav to īsti pieņēmuši kā savu pilsētu, taču uzskata, ka ir nepieļaujami atdot pilsētu cilvēkiem, kas uztur ciešus kontaktus ar Krieviju.

« [...]..atdot galvaspilsētu vīriešiem pelēkos uzvalkos, kas draudzējas vairāk ar Krievijas nekā Latvijas valdību — tas, manuprāt, ir satriecoši un prātam neaptverami. Labi, es saprotu tos nabaga krievus, kas dzīvo šizofrēniskā stāvoklī, ģeogrāfiski atrazdamies vienā valstī, bet mentāli dzīvodami pavisam citā. Bet ko lai domā par tām latviešu kundzēm, kas gatavas atdoties par tramvaja biļeti? Profesionālām meitenēm takse tomēr ir simt eiro, bet, ja kundzes par tramvaja biļeti ir gatavas balsot par cilvēkiem, kuri ir pret mūsu valsts pamatiem, — šito es nesaprotu. Jāatzīstas, tas man ir šoks,» tā Hermanis.