Līdz ceturtdienas pēcpusdienai šis bija ievērojamākais incidents, kas apdraudēja sabiedrībā jau tā neviennozīmīgi vērtētās atceres dienas mierīgu noritēšanu.

Pēc vecā stila svinētā uzvaras diena Pārdaugavā sākās jau no paša rīta, kad monumenta pakājē pulcējās jauni un veci, lai noliktu pie pieminekļa ziedus. Protams, kā jau šādos pasākumos ierasts, neiztika bez pašpasludinātajiem krievvalodīgo tiesību aizstāvjiem – Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika, partijas Par dzimto valodu līdera, krievu tiesību aktīvista Vladimira Lindermana un viņa domubiedra Ilariona Girsa.

V. Lindermans, kas pie pieminekļa uzkavējās arī pēc ziedu nolikšanas, vēl labu laiku saņēma klāt pienākušo padzīvojušo cilvēku atzinības un ziedus. Jautāts, par ko ļaudis viņam pateicas, V. Lindermans atbildēja – par paveikto viņu tiesību aizstāvībā.

Paralēli ziedu nolikšanai vērā ņemams bariņš atnākušo aizgrābti vēroja tiešraidē no Maskavas Kremļa Sarkanā laukuma translēto uzvaras dienas parādi un sagaidīja aizvien jaunus monumenta apmeklētājus.

Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, ka 9. maijs tā svinētājiem ir tikai viens no ieganstiem, lai brīvā dabā ļautos alkoholisko dzērienu vilinājumam, Neatkarīgās novērojumi liecināja, ka, par spīti augstajai gaisa temperatūrai, kad apreibināties ir krietni vienkāršāk, šī problēma vismaz svētku pirmajā pusē nav problēma. Tos, kas tomēr nebija spējuši pretoties zaļā pūķa aicinājumam, pasākuma organizētāju nolīgtās apsardzes kompānijas darbinieki gādīgi nogādāja līdz Rīgas pašvaldības vai Valsts policijas darbiniekiem, un līdz pulksten 16 šādu indivīdu skaits nesasniedza desmitu jeb mazāk par vienu svētku apmeklētāju no katra tūkstoša. Dienas vidū monumenta pakājē bija pulcējušies apmēram 10 tūkstoši cilvēku.

Pieverot acis uz to, ka Neatkarīgās novērojumu laikā pasākums noritēja tikai krievu valodā, tajā bija jūtams Padomju Savienībai raksturīgais, taču nepārprotami patiesais patriotisma gars, kas bija pārņēmis visus pasākuma dalībniekus, neraugoties uz to vecumu.

Šķita, ka, izņemot politiķus, nevienu nesatrauc diskusija ap aizliedzamo vai neaizliedzamo simboliku vai citas medijos apspriestas starpnacionālas izcelsmes domstarpības. Cilvēki līdz negaisa mākoņu sablīvēšanās pār galvaspilsētu vienkārši baudīja burvīgu laiku un ieturējās veterāniem tuvas un saprotamas mūzikas pavadījumā.

Anatolijs, kas uz pasākumu bija ieradies spilgtā treniņtērpā ar uzrakstu RUSSIA, bet uz cepures vienu otram blakus bija piestiprinājis Krievijas Federācijas un Latvijas karogu, uzskata, ka 9. maija svinībām un valodu barjerai nevajadzētu būt šķērslim, lai latvieši un krievvalodīgie spētu atrast kopīgu valodu. «Mana sieva ir latviete, un viņa cenšas man mācīt latviešu valodu, darba dēļ pārāk daudz laika tam atveltīt nevaru, bet mūsu bērni noteikti runās gan latviski, gan krieviski un vēl kādā citā valodā,» teica vīrietis.