Pateicoties Reformu partijas un dažu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu sniegtajam atbalstam opozīcijai, grozījumiem likumā, kas paredzēja aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku publiskos izklaides, svētku un piemiņas pasākumos, tika atvēlēts ilgāks laiks pārdomātai izstrādei.
Tomēr deputāti iegūto laiku neizmanto apdomīgi un uz likumprojekta otro lasījumu virza tādas normas, kuras tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem būs ārkārtīgi grūti piemērot dzīvē.
Saskaņā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apstiprināto likumprojektu, kas tiks virzīts uz Saeimu otrajam lasījumam, nākotnē Publiskas izklaides un svētku pasākumu drošības likums aizliegs pasākumu norises laikā «izmantot, tajā skaitā stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armijas uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju sirpi un āmuru ar piecstaru zvaigzni».
Tomēr saskaņā ar komisijas vadītājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) skaidrojumu būs izņēmumi. Piemēram, ja likums būtu spēkā jau šodien, kad daļa Latvijas iedzīvotāju svin uzvaru pār nacistisko Vāciju, pie atbildības tiktu sauktas tikai tās personas, kuras, tērpušās padomju armijas uniformās, publiski attaisnotu totalitāro režīmu vai slavinātu komunisma ideoloģiju. «Izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu,» teikts likumprojektā.
Šādam traktējumam iebilda Dzintars Ābiķis (Vienotība), kurš uzskata, ka šādu likuma pantu policijas darbiniekiem būs grūti piemērot: «Neviens neteiks, ka iet slavināt dažādus totalitāros režīmus. Nezinu, kā policija varēs praktiski kaut kā ierobežot.» Viņa viedoklim pievienojās arī Augusts Brigmanis (ZZS), taču I. Mūrniecei abu kolēģu aizdomas par likumprojektā ielavījušos nepilnību nešķita pamatotas arī pēc Iekšlietu ministrijas pārstāvja apstiprinājuma – «šī norma nebūs vienkārši piemērojama, jo būs jākonstatē personas nodoms, un tas būs grūti». Tādēļ ministrija uzskata, ka smags darbs pie likuma pārkāpuma konstatēšanas un pierādīšanas būs veicams tiesai.
«Ja [cilvēks aizliegtajā uniformā] ir uz skatuves, tad viena situācija, ja ir pūlī, tad cita. Šajā jautājumā mums jāveido tiesu prakse,» I. Mūrnieces replika uz tiesību speciālista paustajām bažām liecināja, ka sevišķas problēmas šajā faktā viņa nesaskata.
Komisija arī uzskata, ka jau līdz šim valsts pret 9. maija svinētājiem izrādījusi vērā ņemamu iecietību, jo, piemēram, nevienam nav liegts ierasties uz svinībām ar padomju varas izsniegtajiem apbalvojumiem, kaut arī saskaņā ar likumu par valsts apbalvojumiem tos var nēsāt tikai, saņemot īpašu Valsts prezidenta atļauju.
Rādīt reklāmu
