18. februāris, Otrdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Augstskolu akreditācijai lūgs kārtējo pagarinājumu
Augstskolu akreditācijai lūgs kārtējo pagarinājumu
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 8. maijs 2013, 17:00
Lai gan augstskolas jau atviegloti uzelpoja, jo šķita, ka akreditācija beidzot sakustējusies, izrādās, ka radies kārtējais klupšanas akmens.



Apmēram desmit licencētajām, bet neakreditētajām programmām 15. maijā beidzas lietošanas termiņi, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atrunājas, ka līdz tam izvērtēt neko nepaspēšot, un tātad nav zināms, vai studenti saņems pilnvērtīgus diplomus. Tagad tapis kārtējais kompromisa variants – lūgt Saeimai noteikt 30. jūniju kā termiņu, kad IZM šīs programmas steidzamības kārtā jāizvērtē.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesniegtie grozījumi augstskolu likumā paredz pagarināt licencēto, bet ne akreditēto programmu izvērtēšanu. Komisijas sēdes dalībnieki domā vienādi, ka tas jādara pēc iespējas agrāk. Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, kura vadītajā augstskolā vienas programmas studenti jau palikuši ķīlnieku lomā, uzsvēra: jārada iespēja panākt pretī augstskolām, kas visus dokumentus IZM iesniedza laikus un nekādus pārmetumus par kavēšanos nav pelnījušas. Bija taču domāts, ka šīs programmas akreditēs kopā ar studiju virzienu, bet nu šis process IZM vainas dēļ ir iestrēdzis un visi termiņi beigušies. Viņš arī vērsa uzmanību, ka drīzumā tuvojas jaunu studentu uzņemšanas laiks un viņiem svarīgi zināt, kuras programmas ir kvalitatīvas un kuras ne. Viņu atbalstīja deputāte Janīna Kursīte: «Augstskolās situācija ir saspringta. Situācija ir nokaitēta. Nav pieņemams, ka studenti mācās programmu, bet nezina, vai saņems diplomus. Nevajag likt augstskolām ciest vēl vairāk. Mēs varam pazaudēt augstāko izglītību Latvijā!»

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa tikām atrunājās: līdz 15. maijam šīs programmas, pat rīkojoties ugunsdzēsības režīmā, nevarēšot akreditēt. 10. maijā paredzēts sanākt akreditācijas komisijai un izvērtēt pirmos trīs studiju virzienus, taču nav plānots skatīt licencētās programmas atsevišķi. Tās jāakreditē kopā ar virzienu, un tas prasīs laiku. Jo nevarot zināt, vai to izvērtēšanai nevajadzēs pieaicināt ekspertu, un tādā gadījumā jārēķinās ar vēl papildu laiku. Viņa aicināja «sniegt IZM uzticības handikapu», soloties akreditācijas procesu nekādā ziņā nevilcināt. Rektoru padomes juridiskais padomnieks Jānis Bernāts gan norādīja, ka nav jūtama virzība un akreditācijas komisija līdz šim sanākusi tikai divas reizes. Viņam drošības par programmu beidzējiem neesot. Arī komisijas vadītāja Ina Druviete mudināja IZM izrādīt lielāku apņēmību rīkoties.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: akreditācija, Augstskolas, augstskolu akreditācija, Izglītības un zinātnes ministrija, Saeima

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats