Rīt 10 000 cilvēku Rīgā, pie Uzvaras pieminekļa svinēs fašisma sagrāves dienu, kamēr skvērā pie Nacionālās operas atzīmēs Eiropas dienu, bet pie Okupācijas muzeja notiks pikets, mudinot īstenot deokupācijas pasākumus.

Biedrība 9.maijs.lv Rīgas domē pieteikusi divus vērienīgus pasākumus, kas sāksies jau šovakar un turpināsies līdz pat 9. maija pusnaktij. Šodien pie Uzvaras pieminekļa notiks pasākums kara upuru piemiņai, savukārt svinību kulminācija gaidāma rīt, kad jau pulksten 9 no rīta notiks armijas parādes translācija no Maskavas Sarkanā laukuma. Pēc tam klātesošos sveiks Rīgas mērs Nils Ušakovs, notiks dažādas uzrunas, koncerti, rīkos izbraukuma tirdzniecību. Vakarā svinētājus sveiks viena no Krievijā pazīstamākajām rokgrupām Машина времени, savukārt īsi pirms pusnakts plānots salūts.

Aicina jauno paaudzi

Portālam nra.lv biedrības 9.maijs.lv vadītājs Vadims Baraņņiks klāsta, ka organizācija katru gadu vāc ziedojumus, lai apsveiktu kara veterānus. Ņemot vērā cienījamo vecumu, ar katru gadu padomju karavīru kļūst arvien mazāk – vēl pirms četriem gadiem biedrība ar 10 latu lielu ziedojumu sveica apmēram 4000 veterānu, bet šogad tie būšot jau mazāk nekā 3000 cilvēku, kuriem dāvinās 15 latu.

Lai gan cilvēku, kuriem uzvaras diena ir pašu piedzīvota vēsture, kļūst arvien mazāk, tomēr svinētāju šogad būs trīs reizes vairāk nekā veterānu. 9. maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa ir pieteikti 10 000 cilvēku, daudzi no kuriem ir gados jauni cilvēki. Arī biedrības 9.maijs.lv interneta mājaslapā uzsvērts: «Latvijas jauno iedzīvotāju pienākums ir nest caur paaudzēm atmiņu par mūsu veterānu varoņdarbu un par Uzvaras dienu.»

Jābūt lojāliem

Tikmēr labējās partijas pauž diametrāli pretēju viedokli: pret pašu veterānu vēlmi atzīmēt 9. maiju varētu izturēties iecietīgi, bet jaunajai paaudzei būtu jābūt lojālākai pret Latvijas valsti, kam šī diena saistās ar okupācijas režīmu. Šāda nostāja tika akcentēta, arī diskutējot par aizliegumu lietot bijušās PSRS un fašistiskos simbolus publiskos izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumos. Likumdevēji pieļāva, ka nebūtu pareizi sodīt veterānus, kuri apmeklē pasākumus ar ordeņiem vai formastērpos, toties jauniešu aktivitāte lietot šādus simbolus ir uzskatāma par klaju vēlmi kacināt oponentus. Likumdevēji pagaidām gan nav spējuši pieņemt simbolu lietošanas aizliegumu, pat neraugoties uz 16. marta negatīvo pieredzi, kad pie Brīvības pieminekļa izcēlās konflikts starp leģionāru pasākuma dalībniekiem un prokrievisko organizāciju aktīvistiem.

Eksāmens Kozlovskim

Viens no politiķiem, kurš iesaistījās 16. marta incidentā pie Brīvības pieminekļa, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Jānis Dombrava sarunā ar Neatkarīgo neslēpa: interneta resursos esot atrodami komentāri, ka nacionāli noskaņoti cilvēki, vēloties atspēlēties par 16. marta incidentu, būtu gatavi rīt doties uz Uzvaras parku. Tomēr politiķis atzīst, ka daudz pareizāk būtu novērot 9. maija pasākumus, ziņojot policijai par alkohola lietošanu publiskās vietās, par huligānismu un citiem pārkāpumiem. J. Dombrava arī atgādināja, ka pēc 16. marta konflikta NA vēlējās iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju, tomēr ministram dots pārbaudes laiks, lai viņš uzlabotu savu darbību. J. Dombrava neslēpa, ka profesionāla policijas rīcība un principialitāte attiecībā uz 9. maija svinētājiem būšot viens no eksāmena punktiem, kas apliecinās, vai R. Kozlovskis ir ņēmis vērā NA iebildumus.

Tikmēr Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins Neatkarīgajai apliecināja, ka daudziem SC politiķiem, arī viņam pašam, 9. maijs ir nozīmīgi svētki.