Pirms balsojuma uzrunājot Saeimu, premjerministrs Valdis Dombrovskis atzina, ka izglītības nozarei steidzami ir nepieciešams enerģisks vadītājs, kurš spētu risināt daudzus sasāpējušus un neatliekamus jautājumus.

Kā zināms, V. Dombrovskis ministra amatā aizstās Robertu Ķīli, kuram postenis jāpamet sliktā veselības stāvokļa dēļ. Kuluāros gan netika slēpts, ka sava asā rakstura un revolucionārā gara dēļ R. Ķīlis bija nonācis kara stāvoklī ar praktiski visiem nozares cilvēkiem, kas būtiski apgrūtināja pieteikto reformu īstenošanu.

Cer uz sapratni

Par uzticības izteikšanu V. Dombrovskim vakar balsoja 46 parlamentārieši, savukārt pret bija 28 politiķi. Reformu partijas kandidātu atbalstīja visi koalīcijas pārstāvji, kā arī neatkarīgie deputāti, savukārt pret balsoja Saskaņas centrs. Balsojumā nepiedalījās Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks.

Arī tagad politiskajās aizkulisēs netiek slēpta skepse par to, ka izglītības nozari turpinās uzraudzīt RP, kas līdz šim nav bijusi prasmīga procesu virzītāja. Tieši šā iemesla dēļ V. Dombrovski neatbalstīja nedz kreisais flangs, nedz zaļzemnieki. Kuluāros tiek liktas cerības uz V. Dombrovska personīgajām īpašībām – prasmi meklēt kompromisus – un uz akadēmiskā darba pieredzi. Arī pats V. Dombrovskis pēc savas ievēlēšanas atzina, ka ir «citu metožu cilvēks», kurš vērsts uz konstruktīvu dialogu ar visiem sarunās iesaistītajiem cilvēkiem.

Ķīlis skaļi aizcērt durvis

Tikmēr R. Ķīļa dumpinieka gars nav mazinājies pat pēc amata pamešanas. Vakar uz atvadām viņš neskopojās ar piparotiem izteicieniem gan par Saeimu un koalīcijas partneriem, gan par izglītības nozares pārstāvjiem.

Vakar intervijā medijiem R. Ķīlis Augstākās izglītības padomes veikumu raksturoja ar vārdiem «viņi ir saražojuši diezgan lielus mēslus», savukārt parlaments, pēc R. Ķīļa teiktā, neesot «ņēmis pierē» ministrijas celto trauksmi par konstatētajām naudas izvazāšanas shēmām. Par padomes vadītāju Jāni Vētru eksministrs sacīja: «Ja viņam būs jāparunā ar Ģenerālprokuratūras cilvēkiem, varbūt tad gribēsies mazāk shēmot.» Savukārt Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša pārmetumus par to, ka R. Ķīļa bezdarbība ir radījusi valstiskus zaudējumus, eksministrs komentēja ar vārdiem: «Spārīša kungs dzīvo kaut kur citur, ne uz šīs zemes. Sistēma ar korumpētības un zagšanas pūžņiem ir sakratīta. Zeme ir uzarta, ir iesēta sēkla, un jaunajam ministram jānovēl spēt vākt ražu.»

R. Ķīlis gan uzskata, ka viņa iesāktie procesi tiks turpināti tikai par 70%, jo koalīcijas partneri liekot dažādus šķēršļus iecerētajām reformām. Kā vienu no redzamākajām vecās domāšanas piesedzējām R. Ķīlis minēja kādreizējo izglītības un zinātnes ministri, tagadējo Saeimas Izglītības komisijas vadītāju Inu Druvieti (Vienotība), kura, jau desmit gadus būdama «centrālais spēlētājs izglītības sistēmā, tomēr nespēj neko mainīt».

R. Ķīlis arī deva mājienu, ka Vienotībai būtu I. Druviete jāpabīda malā no aktīvās politikas.

Jāpiebilst, ka, atkāpjoties no amata, R. Ķīlis negrasās pamest izglītības nozari un ir gatavs izstrādāt redzējumu par augstskolu finansēšanas modeļa maiņu. Kā zināms, būdams ministrs, R. Ķīlis rosināja pilnībā atteikties no studiju budžeta vietām, tās aizstājot ar pieejamiem studiju kredītiem. Tāpat R. Ķīlis grasās rakstīt grāmatu par Latvijas politikas aizkulisēm. «Ieejot Saeimā, Jēkaba ielā 11, ir tāda sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Ja tiek pateikts – būs tā, tad pēc piecām minūtēm viss ir mainījies,» norādot uz kādu konkrētu gadījumu ar vienu no ministriem, Latvijas politiķu netikumus raksturo R. Ķīlis. «Nav brīnums, ka sabiedrība neuzticas politiķiem, jo viņi paši viens otram neuzticas un uzmet viens otru piecu minūšu laikā.