Viņi pieļauj, ka tādējādi daudzi (tiek minēts pat skaitlis 80%), ļoti iespējams, saņems mazākas algas nekā šobrīd.

Sola vienlīdzīgu samaksu

IZM gan taisnojas, ka tas viss iecerēts nevis lai samazinātu atlīdzību tiem pedagogiem, kas patlaban nopelna vairāk, bet gan rūpētos par to, lai pedagogi lielāka atalgojuma dēļ nav spiesti pārstrādāties, kamēr citiem darba pietrūkst. «Pašreizējā sistēmā pastāv liela nevienlīdzība – Latvijā ir gan pedagogi, kas strādā pusotru un lielāku slodzi (lielākoties pilsētas skolās), par to saņemot cienījamu atalgojumu, gan arī pedagogi, kas nespēj nodrošināt sev pilnu slodzi, un tādēļ to atalgojums ir neliels (galvenokārt lauku skolās). Ministrijas mērķis ir reformas rezultātā panākt, ka pedagogi strādā vienu slodzi, kas, summējot visus pienākumus, nepārsniedz 40 stundas nedēļā, un par to saņem cilvēka cienīgu atalgojumu. Ministrija rūpēsies, lai atalgojuma minimālais slieksnis būtu 533 lati mēnesī,» skaidro IZM, norādot, ka jebkuru citu skaitļu minēšana patlaban ir tikai spekulācijas, jo reforma aizvien tiekot izstrādāta.

No viena grāvja otrā

Krāslavas pamatskolas direktore Vija Konceviča par šādu IZM paziņojumu ir apskaitusies: «Sajaucot vienu sistēmu, jābūt drošam, ka cita ir labāka. Turklāt viss jāskata kontekstā ar citiem jautājumiem, nevis izraujot kaut ko vienu. Nevienam jau nebija pārsteigums, ka dažviet saņem arī 1000 latu, taču, ja grib ko mainīt, tas jādara izsvērti un ar pārliecību, ka neiekrīt citā grāvī.»

Arī Rīgas 31. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons tādu IZM taktiku nosauc par pilnīgi nesaprotamu: «Vienubrīd ministrija teic, ka vajag diferencētu samaksu, nosakot: jo vairāk skolēnu, jo lielākas pedagogu algas. Te pēkšņi viss tiek sagriezts kājām gaisā un paziņots, ka tas neder. Kas tad to ieviesa? Citplanētieši?» G. Jirgensons līdzšinējo finansēšanas modeli raksturo kā «draudzīgu aicinājumu nomirt mazām skolām». Kāds gan brīnums, ka, to īstenojot, lielās skolas – it īpaši valsts ģimnāzijas, kur ir vairāk nekā 30 bērnu vienā klasē, vinnēja un pedagogi saņēma krietni vairāk. Jā, pat 1000 latu mēnesī, ko, veiksmīgi menedžējot, var izdarīt, lai gan viņa vadītajā skolā tādas algas neesot nevienam. Viņš piekrīt, ka no sociālā viedokļa tāda algu bedre nav taisnīga, bet «dzelžainā kapitālisma» kontekstā tā ir dzīves realitāte. «Ir apsveicama IZM iniciatīva ieviest 40 darba stundu nedēļu, taču būtiski, lai par to tiek arī adekvāti samaksāts,» secina skolas direktors.

Nevis apcirpt, bet palielināt

Par to iestājas arī Latvijas Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks: «Lai būtu tās cietās algas, bet lai tās ir pienācīgas.» Pašreizējos IZM paziņojumus par dažviet milzīgajām algām viņš nosauc par nekorektiem, ņemot vērā esošo naudas sadales principu: nauda seko skolēnam. «Galu galā IZM uzdevums ir novērst šādas disproporcijas,» uzsver A. Mūrnieks.

Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzīst, ka pedagogu motivācijas plāns IZM top ļoti lēni un tās priekšlikumi vērtējami kā nemotivējoši. «Vai tik neiznāks tā, ka mūsu pedagogi saņem vēl mazāku summu nekā līdz šim. Jau tagad Eiropas Savienībā šajā ziņā esam ceturtajā vietā no beigu gala,» šaubas neslēpj I. Mikiško. Katrā ziņā IZM jāatrod izlīdzinājuma modelis, taču bez papildu finansējuma valsts budžetā tas nav domājams. Tomēr izskatoties, ka ministrija tieši tā paredzējusi – ieekonomēt, nevis piemaksāt.

Arī Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis domā: jāpalielina kopējais finansējums nozarei, un kā risinājumu viņš saskata palielināt minimālo summu par slodzi. Viņš iesaka arī atjaunot savulaik skolām piešķirtos papildu 10%, kuri bija paredzēti darbinieku motivēšanai. Tā bijusi tiešām efektīva sistēma. Par kategorijām un to piemaksām viņš ir mazliet skeptisks, jo ne vienmēr tās paužot skolotāja darba kvalitāti.