Latvijas ministriem un citiem valdības ēkas apmeklētājiem uzliktā aizlieguma pamatojums ir ņemts no Administratīvā procesa likuma 185. panta otrās daļas, uz ko Neatkarīgajai norādīja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ilze Cercene. Tas gan nedod skaidrību, vai tiesa norāda uz pārāk lielu ministru (kop)svaru vai demolētāju tieksmēm, vai ko citu. Jebkurā gadījumā valdības mājas centrālās, nesen atjaunotās kāpnes tiek publiski sargātas no ministriem ar sarkanbaltu plastmasas lenti, kas aizliedz atrasties uz kāpnēm.

Vienu kāpņu aizzīmogošana gan nenozīmē, ka valdības ēku komplekss vispār netiek lietots. Tajā ir vēl vairākas citas ieejas un izejas. Pa tām ministri sapulcējušies arī uz sēdi 9. aprīlī, pēc kuras valdība un Ekonomikas ministrija publicēja paziņojumu, ka «Ministru kabineta sēdē apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns. Plānā iekļauti 32 pasākumi, kuru īstenošana virzīs Latviju tuvāk izcilai uzņēmējdarbības videi» utt. Šāds teksts skaidri parāda ministru spējas apdraudēt arī kāpnes – tāpat kā pilnīgi visu, kas atrodas Latvijā. Proti, rodas šaubas par prāta spējām tādiem cilvēkiem, kuri sacer paziņojumus par izcilas uzņēmējdarbības vides radīšanu, sēžot ēkā, no kuras daļu tiesa aizliegusi ekspluatēt tāpēc, ka sūdzību par kāpņu izskatu iesniegusi sabiedriska organizācija Nacionālo vērtību saglabāšanas misija, kurai ar valdības ēkas kāpnēm nav nekāda sakara. Biedrība dibināta pirms dažiem mēnešiem un pierakstīta Mazajā Piena ielā 8, t. i., vairākus kilometrus no valdības ēkas. Sūdzība ir par to, ka kāpnēm nav piebūvēts tur nekad nebijis pacēlājs invalīdiem, ar kuriem misijai arī nav nekāda sakara. Tomēr ir labi zināms tas, kas reāli saista misiju ar valdības ēkas kāpnēm. Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota norāda, ka misiju nodibinājusi celtniecības firma Pro Dev, kas iepriekš vairākas reizes neveiksmīgi piedalījusies konkursos uz Valsts kancelejas izsludinātiem būvdarbiem. Būvatļauju u. c. ar būvniecību saistītu procedūru apstrīdēšana kā atriebības, naudas izspiešanas u. tml. ļaunprātību mehānisms ir ieguvusi Latvijā epidēmijas raksturu tieši kopš tā laika, kad valdības ēkā apmetās Valda Dombrovska pirmā valdība. Ministru sastāvs pēc tam tika divas reizes pārkārtots, bet visi trīs valdību sastāvi uz situācijas pasliktināšanos ir reaģējuši ar tādiem pašiem paziņojumiem kā nesen 9. aprīlī.

Pēc Pro Dev pārdrošības valdība ir vismaz mēģinājusi rīkoties arī savādāk: «Pirms neilga laika Ministru prezidents deva uzdevumu atbildīgajām ministrijām rast risinājumu, lai ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā,» atklāja S. Znotiņa-Znota. Šis uzdevums izpildīts pat triecientempā, jo 18. aprīlī Saeima patiešām saīsināja termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai. Nav gan saprotams, kādā veidā apstrīdēšanas laika saīsināšana ietekmēs tagadējo apstrīdēšanas praksi, kurā sūdzības iesniedz profesionālas sūdzētāju organizācijas. To juristi taču paspēs iesniegt sūdzību pat tad, ja sūdzēšanas laiks būtu viena diena vai stunda. Nākamais arguments ir tāds, ka likuma jaunā redakcija, kas būšot spēkā no 1. jūnija, ļaušot turpināt būvniecību un/vai būves ekspluatāciju laikā starp sūdzības iesniegšanu un tās izskatīšanas gala lēmuma pasludināšanu. Tomēr to pašu ļautu arī tagadējais likums, ja vien Administratīvajā rajona tiesā nestrādātu cilvēki, kurus iespējams pārliecināt, ka Latvijas ministru staigāšana pa valdības ēkas kāpnēm «varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus».