18. februāris, Otrdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Gatavi stingrāk vērtēt pieteiktos piketus
Gatavi stingrāk vērtēt pieteiktos piketus
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 16. aprīlis 2013, 9:49
Iecere sakārtot publisko pasākumu norisi valdības gaiteņos bija iestrēgusi vēl kopš pagājušās vasaras. Jautājuma virzība atsākusies tikai pēc tam, kad 16. martā tika piedzīvots nepatīkams incidents Rīgā pie Brīvības pieminekļa.


Tomēr, neraugoties uz ilgo saskaņošanas periodu, likumdevēji tā arī nav varējuši rast kopīgu redzējumu ar Rīgas pašvaldību, kurā notiek vairāk nekā 90% no visiem Latvijas piketiem un gājieniem.

Valdības komiteja vakar akceptēja izmaņas likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas paredz piešķirt pašvaldībām plašākas pilnvaras par pasākuma norises ierobežošanu vai pat aizliegšanu.

Lai gan Iekšlietu ministrija (IeM) darbu pie likuma grozījumiem sāka pērnā gada jūnijā, šī iniciatīva bija iestrēgusi līdz pat brīdim, kad leģionāru pasākuma dalībnieki nonāca asā konfliktā ar antifašistiskās organizācijas biedriem, jo pie Brīvības pieminekļa tika atļauts vienlaikus rīkot divus ideoloģiski pretējus pasākumus. Rīgas dome atspēkoja pārmetumus, norādot, ka saskaņā ar šā brīža likumdošanu pašvaldība pieteiktajiem pasākumiem neizsniedz nedz atļauju, nedz aizliegumu. Savukārt Nacionālā apvienība pēc 16. marta norisēm bija gatava pat pieprasīt iekšlietu ministra demisiju. Riharda Kozlovska krēsls tika nosargāts, vienīgi piesolot tuvākajā laikā sagatavot likumdošanas izmaiņas, kas sakārtotu piketu rīkošanas kārtību.

IeM šobrīd rosina noteikt, ka pašvaldība turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežošanu, ja tā kopīgi ar organizatoriem nevarēs vienoties, lai pasākums netraucētu citām norisēm. Savukārt pavisam aizliegt pasākuma norisi pašvaldība būtu tiesīga, ja tiktu konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nevarēs novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus. Tāpat pašvaldība varēs noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par apdraudējumiem, bet arī norāda, kā tos novērst.

Likumdošanas izmaiņu sagatavošanas procesā tika lūgts arī Rīgas domes (RD) viedoklis, jo tieši galvaspilsētā notiek lielākie publiskie pasākumi, kas nereti rada arī vislielākās problēmas. Tomēr, kā Neatkarīgajai atzīst RD pārstāvis Uģis Vidavskis, tad pašvaldības ieteikumi tā arī netika ņemti vērā. Tā, piemēram, RD vēlējās noteikt, ka pieteikums gājienu un piketu rīkošanai iesniedzams tieši Valsts policijā, nevis domē, jo pašvaldībai neesot kompetences pārbaudīt pieteikto norišu apdraudējuma pakāpi u. tml. Galvaspilsētas dome arī uzsvēra nepieciešamību precīzi formulēt darbības, ko pašvaldība būtu tiesīga veikt, ja organizatori neievēro pieteikumu iesniegšanas termiņus vai citas juridiskās formalitātes. Tomēr IeM, bez sīkākiem paskaidrojumiem, RD rekomendācijas noraidīja.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: 16.marts, Brīvības piemineklis, piketi, Saeima

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats