Viņu vidū ir arī Rīgas 28. vidusskolas divpadsmitie. Par šādu notikumu gaitu viņi ne priecājas, ne skumst un eksāmena pārbīdei par pāris mēnešiem lielu jēgu neredz. Daži gan būtu vēlējušies ilgāku laiku, lai varētu sagatavoties pārbaudījumam.

Rīgas 28. vidusskola atrodas Sarkandaugavā un ir skaitliski neliela – ar aptuveni 360 audzēkņiem.

12. klase šogad ir viena, un angļu valodas eksāmenu kārto desmit no tās skolēniem, daļa izvēlējušies kā pirmo svešvalodu krievu valodu (eksāmens būs 10. jūnijā), bet daži no pārbaudījumu kārtošanas ir atbrīvoti. Neatkarīgā tiekas ar divpadsmitajiem eksāmena pārtraukuma laikā – viena rakstiskā daļa jau uzrakstīta, vēl priekšā – otra. Vaicāti, vai uzdevumi bija grūti, divi puiši, ko satiekam pirmos, rausta plecus – bijuši gan vieglāki, gan grūtāki, taču sarežģītāka šķitusi klausīšanās daļa.

Par pilnīgi pareizi atbildētiem jautājumiem gan nav pārliecināts pat viens no klases spožākajiem prātiem – Gatis Melkus, kuram vienlīdz labi padodas visi mācību priekšmeti, tai skaitā – angļu valoda. Gatim sekmes visu laiku bijušas devītnieku līmenī, un arī viņa klasesbiedrs Uldis Reiters nevarot sūdzēties par savām zināšanām. Uz pārbaudījumu pārāk neesot iespringuši, jo mācījušies visu gadu, nedēļu atkārtojuši – ko vēl vairāk? Vai labāk ir kārtot tagad vai, kā ierasts – eksāmenu laikā maija beigās un jūnijā, Gatis un Uldis īpašu atšķirību neredzot – tāpat rezultātus uzzinās tikai jūnijā. Būtu jau labāk, ja tos varētu noskaidrot agrāk, taču būtiskāk tas noteikti esot tiem, kas izvēlējušies tālāk mācīties ārzemju augstskolās, bet viņi neesot to vidū – palikšot tepat un arī studēšot vietējā augstskolā. Esot jau izdomāts – kur.

Kā piebilst skolas direktors Guntars Jirgensons – vairākums šā gada beidzēju gatavi startēt kādā no Latvijas augstskolām, tikai pāris nolēmuši doties strādāt aiz valsts robežām. Arī pārējie klasesbiedri pievienojas Gata un Ulda teiktajam – lielas jēgas no šādām eksāmenu rokādēm neesot. Tikai pāris no jauniešiem atzīst: pietrūcis laika atkārtošanai, un labāk vēlētos kārtot eksāmenu jūnijā. Bet vispār pie pārmaiņām un eksperimentiem izglītības jomā esot pieraduši, tāpēc arī šo uztvēruši bez īpaša satraukuma.

Mazāk pozitīva tajā visā saskata skolas direktors. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka lēmumu par to, ka eksāmens notiks martā, Ministru kabinets pieņēmis pērnā gada decembrī. Līdz ar to tas ietekmējis skolas darba organizāciju: mācību viela tiek saplānota no 1. septembra, sadalot apgūstamo pa stundām, līdz ar to nācās zaudēt divus mēnešus un sagatavot skolēnus daudz īsākā periodā. «Pārkombinējām stundu sarakstu, vairāk ielikām tajā angļu valodu, mazāk matemātiku. Pēc eksāmena būs otrādi. Tas, protams, ir izdarāms, taču ir slikti, ka noteikumi tiek mainīti spēles gaitā – gada sākumā rēķinājāmies ar vienu grafiku, bet pēc tam gada vidū tas jāpārkārto,» teic G. Jirgensons. Viņš pieļauj, ka tas var arī ietekmēt atzīmes, un neizslēdz iespēju, ka pēc rezultātu saņemšanas sāksies sūdzības – sak, ja vēl būtu mācījušies divus mēnešus, novērtējums būtu labāks.

G. Jirgensonam esot informācija, ka vienas skolas audzēkņa vecāki jau esot sūdzējušies Satversmes tiesā par neērtībām, ko radījusi eksāmena pārcelšana. Viņi iegādājušies biļetes uz slēpošanas kūrortu rudenī, kad nav bijis zināms par pārcelto pārbaudījumu. «Notiekošais ir viens mazs elements reformu procesā, taču simptomātisks, jo viss notiek šādi – ar pēkšņiem un neprognozējamiem rāvieniem,» konstatē skolas direktors.