Dziļi personiski sāpju pilni stāsti par totalitārisma noziegumiem otrdien izskanēja Eiropas Parlamentā (EP), Eiroparlamenta deputātes no Latvijas Ineses Vaideres (Eiropas Tautas partija) organizētajā konferencē Dāvids un Goliāts – mazas tautas totalitāro režīmu jūgā.
Līdz ar konferenci EP ēkā tika atklāta arī izstāde Totalitarisms Eiropā.
20. gadsimts cilvēces vēsturē palicis atmiņā ar asiņainiem kariem, noziegumiem pret cilvēci. Staļina un Hitlera noziedzīgā pakta izraisītais Otrais pasaules karš bija liktenīgs daudzām mazajām Eiropas tautām, arī latviešiem. I. Vaidere konferencē stāstīja, ka etniskās tīrīšanas rezultātā pamatnācijas īpatsvars Latvijā samazinājās no 80% brīvvalsts laikā līdz 51% PSRS okupācijas noslēgumā 1989. gadā. Nogalināto un deportēto skaits ir prātam neaptverams. Okupācijas pirmajā gadā tika arestēti, spīdzināti, nošauti un deportēti 26 000 cilvēku. Vienas nakts laikā no Latvijas uz Sibīriju lopu vagonos tika izvesti 15 000 Latvijas pilsoņu. 40% no viņiem tur aizgāja bojā.
Ar līdzīgiem traģiskiem stāstiem konferencē uzstājās Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas Eiroparlamenta deputāti un eksperti, kā arī čečenu un Krimas tatāru pārstāvji, kas dalījas sāpēs par savu tautu likteni nacisma un PSRS totalitārisma režīma jūgos.
Bailes nekur nepazūd, tās jorprojām glabājas tautas atmiņā, atzina profesors Georgs Šopflins no Ungārijas.
«Šodien stāvoklis ir uzlabojies, tomēr Kremļa koloniālās etnopolitikas sekas diemžēl jūtamas vēl līdz šai dienai. Latviešu valoda Latvijā vēl arvien daudzviet ir apdraudēta, tiek rīkoti referendumi ar mērķi likvidēt tās pašreizējo statusu,» ar nožēlu atzina I. Vaidere.
Eiroparlamenta deputāte no Lietuvas Radvile MorkunaiteMikuleniene stāstīja, ka Lietuva nule kā atzīmējusi neatkarības atgūšanas 23. gadadienu, taču tie Lietuvas iedzīvotāji, kuri piedzima jau neatkarību atguvušajā valsī, pasauli redz citādu un ar viņiem ir viegli manipulēt, turklāt diemžēl tā arī notiek. Arī Lietuvā nereti ir sastopama nostalģija pēc padomju laikiem, aizmirstot, kādi noziegumi toreiz tika izdarīti pret cilvēci. Tāpēc par vēstures jautājumiem ir jarunā daudz un jo īpaši ar jauno paaudzi. EP deputāti ar prieku atzīmēja, ka starp klātesošajiem ir daudz jauniešu, kas šādās konferencēs parasti ir retums. Tie bija jaunieši no Latvijas, kurus kā dažādu konkursu uzvarētājus uz Briseli bija uzaicinājusi I. Vaidere. Daudzi no viņiem varbūt pirmo reizi tik tieši un personiski dzirdēja stāstus par vēsturi, kas caurvijas Latvijas un citu mazo tautu likteņos.
Fonda Sibīrijas bērni direktors Gunārs Toms ir viens no agrā bērnībā deportētajiem. Lai gan viņam izdevās atgriezties Latvijā, tiesa, bez abiem vecākiem, kurus izsūtījumā nogalināja, pret viņu tāpat kā pret citiem izsūtījumā pabijušiem šeit Latvijā izturējās kā pret otrās šķiras cilvēkiem. Līdz šim viņam nav izdevies panākt taisnību, pat Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Savukārt Krimas tatāru pārstāvis Ali Khamzins zināja stāstīt, ka Otrā pasales kara laikā vairākas tautas, piemēram, Pievolgas vācieši, kalmiki, čečeni, inguši, Krimas tatāri, tika pilnībā deportētas no savām vēsturiskajām teritorijām, un līdz šai dienai, pat 20 gadus pēc PSRS sabrukuma, par šiem jautājumiem netiek diskutēts. Tāpēc viņš aicināja EP deputātus sarīkot līdzīgu konferenci Krimā. Pēc viņa domām, līdzīgi kā savulaik starptautiskais kara tribunāls notiesāja fašistisko režīmu Nirnbergas prāvā, līdzīgai starptautiskai tiesai, piemēram, Nirnbergai II, jābūt arī par padomju režīma noziegumiem. Par to, kādus noziegumus pret cilvēci nodarīja abi šie režīmi, ikviens varēja pārliecināties arī izstādē.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropai būtu jāieklausās šajos stāstos.
«Eiropai ir jāmācās no šīs pieredzes un jāpiemēro tā, ne tikai izvērtējot nacistu, bet arī komunistu pastrādātos varas darbus. Sevišķi svarīgi tas ir mūsdienu Eiropas Savienībai, kura virzās uz padziļinātu integrāciju un kura šogad uzņems savā pulkā jau divdesmit astoto dalībvalsti – Horvātiju, arī, starp citu, vienu no Eiropas mazajām tautām. Tādēļ ignorēt mazo tautu intereses Eiropa vienkārši vairs nedrīkst. Nesenās sarunas par Eiropas Savienības budžetu diemžēl parādīja, ka ne visi ir gatavi pieņemt šo atziņu. Nereti Eiropas Savienībā vērojam, ka mazajām tautām tiek uzspiesti kompromisi, ignorējot to nacionālās intereses. Minēšu kaut vai deputātu vietu samazinājumu mazajām valstīm Eiropas Parlamentā, kā arī klaji netaisnīgo attieksmi pret mūsu zemniekiem. Pretēji solītajam Eiropas Savienībā līdz 2013. gadam tā arī nav izlīdzināti tiešmaksājumi zemniekiem, neraugoties uz to, ka visi konkurē vienotajā ES tirgū,» sacīja I. Vaidere.
Rādīt reklāmu
