07. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Helmuts, Zina, Zinaīda
Sākuma lapa » Sabiedrība » Ekskluzīvi - Latvija grasās nodot savu pilsoni
Ekskluzīvi - Latvija grasās nodot savu pilsoni
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 19. marts 2013, 9:34
Vispirms bija aizturēšana grāvējfilmu stilā, ar dūmu granātām un specvienības kaujiniekiem. Viņi iebruka dzīvoklī no jumta caur sestā stāva logiem. Tad tiesa bezierunu kārtībā akceptēja pieprasīto apcietinājumu un pēc tam arī izdošanu ASV.


Tad Centrālcietums. Vienu mēnesi, otru, trešo. Piecpadsmit cilvēku kamerā. Bez iespējas satikt tuviniekus, jo gripas karantīna taču. Tikai pagājušajā nedēļā Jeļenai Čalovskai beidzot tika ļauts apraudzīt dēlu. Sašļucis. Tas būtu maigi teikts.

Teorētiski Latvijas valstij atlicis izdarīt pēdējo soli, lai viss notiktu pēc ASV specdienestu prāta: tieslietu ministram Jānim Bordānam jāsagatavo valdības rīkojums par izdošanu, un valdībai jāapstiprina Augstākās tiesas pieņemtais lēmums. Taču tad Jānis Bordāns bija komandējumā, tagad atkal atvaļinājumā... galīgi nav laika. Bet varbūt vēl nav saņemta pavēle no okeāna otras puses.

Preses sekretāre Līga Ādamsone gan informē, ka pašlaik turpinās lēmumprojekta iekšējā saskaņošana ministrijā, bet pēc tam tas tikšot skaņots ar Iekšlietu, Ārlietu un Finanšu ministrijām. Uz valdību dokumentu plānots virzīt aprīļa sākumā.

Apsūdzība miljonu zādzībā

Deniss Čalovskis tiek apsūdzēts kiberkrāpšanā un ir viens no trim aizdomās turētajiem datorvīrusa gozi radīšanā. Galvenais autors bijis kāds Krievijas krievs – Nikita Kuzmins, līdzdarbojies arī rumānis Mihajs Paunesku. Pret šo trijotni un arī Latvijas pilsoni vērstās apsūdzības būtību janvāra beigās preses konferencē izklāstīja ASV prokurors Prīts Barara. 2005. gadā, vēl būdams padsmitnieks, Deniss

Čalovskis uzprogrammējis komponenti, kas vīrusu padarīja sevišķi efektīvu. Vīruss inficēja «vismaz miljonu datoru ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Polijā, Francijā, Somijā, Itālijā, Turcijā un citur. Tas novedis pie desmitiem miljonu zādzības no uzņēmumu un indivīdu banku kontiem». Apsūdzība apgalvo, ka tīmeklī Denisa Čalovska niks bijis Miami. Mamma tādu dzird pirmo reizi.

Stāstā par Latvijas valstspiederīgā plānoto izdošanu ir trīs būtiski aspekti, kas šo rīcību liek apšaubīt.

Pirmkārt, Latvijas valsts šajā lietā faktiski nepārbauda pierādījumus, pilnībā uzticoties svešas valsts specdienestiem. Otrkārt, aizturēšanas un izdošanas procedūrā pieļauti vairāki tiesību pārkāpumi. Advokāte Ilona Bulgakova vēsta, ka izdošanas lūgumu, kas sastāvēja no nenumurētu papīru kaudzes dažādās valodās, viņas aizstāvāmais saņēma pusstundu pirms tiesas sēdes, kaut gan Kriminālprocesa likums šai procedūrai atvēl vismaz 48 stundas no izdošanas lūguma saņemšanas brīža, turklāt ar tiesībām sniegt paskaidrojumus. Arī Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu advokātes skatījumā ir pārkāptas, jo lēmumu par izdošanu nav iespējas pārsūdzēt trijās tiesu instancēs.

Un treškārt, Latvijas pilsoni plānots izdot valstij, kas viņam inkriminētajā noziegumā pieļauj pat spīdzināšanu izmeklēšanas procesā, ja skarta valsts drošība, un nesamērīgi ilgu brīvības atņemšanas termiņu.

Jociņš par programmētāju, kuru par vīrusa radīšanu ieliek uz desmit gadiem cietumā, bet viņu izlaiž jau pēc diviem mēnešiem cietuma datorsistēmas kļūmes dēļ, šajā gadījumā neies cauri. Latvijā kiberkrāpšana, ja Deniss Čalovskis patiešām tādu būtu pastrādājis, tiktu sodīta maksimums ar 15 gadiem cietumā. Tikmēr ASV šajā lietā minēti divi atšķirīgi, taču nāves sagaidīšanu cietumā sološi skaitļi – 67 un 82 gadi. Anglosakšu tiesību sistēma paredz sodu saskaitīšanu, nevis iekļaušanu – kā tas ir kontinentālās Eiropas jeb romāņuģermāņu tiesību sistēmā.

Līgums augstāks par likumu

Iemesls, kādēļ Latvijas pilsonis jāatdod svešai valstij ar eiropeiskā izpratnē barbarisku sodu sistēmu, ir tas pats, kas latviešu tautai aizliedz balsot referendumā par eiro ieviešanu – starptautisks līgums ir hierarhiski augstāks par nacionālajiem tiesību aktiem – kriminālprocesuālajām normām un pat valsts pamatlikumu Satversmi. Visprecīzāk šo paradoksu atklāj Pilsonības likums. Tā 8. panta 1. daļa skaidri pasaka: «Latvijas Republika savus pilsoņus neizdod ārvalstīm.» Taču 28. pants iepriekš minēto padara bezjēdzīgu: «Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.» Un Latvijai šāds līgums ar ASV ir noslēgts. Tādējādi pat Satversmes 95. pants, kas aizliedz spīdzināšanu, Denisu Čalovski neaizsargā, tāpat kā Latvijas valsts kopumā. Un te vietā atgādinājums, ka citas valstis savus pilsoņus aizstāv līdz pēdējam un, piemēram, tās pašas ASV uz Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumiem konsekventi neatbild. Ne uz kādiem.

Kas tad īsti ir padarījis Denisu Čalovski par gadiem ilgi medītu kibernoziedznieku? Nekādas detaļas aizstāvība pagaidām neatklāj. Advokāte Ilona Bulgakova skaidro, ka ikviens publiski izskanējis fakts var tikt vērsts pret apsūdzēto. Un pašlaik nav skaidrs, kā Denisa Čalovska tiesības uz aizstāvību tiks nodrošinātas Amerikā. Vecākiem – pensionāriem – tādas naudas, lai noalgotu amerikāņu juristu, nav. Turklāt kaut kādi nelieši viņus jau mēģināja apkrāpt, piedāvājot bezmaksas palīdzību tautiešiem Amerikā, bet beigās izrādījās, ka mēģina naudu izblēdīt. Labi, ka Jeļenas kundze neuzķērās. Viņa šobrīd visiem spēkiem cīnās par dēlu, tēva Oļega veselība šo milzu stresu vairs netur. Lieki teikt, ka arī mātei ir smagi, taču viņa šķiet stipra sieviete. Asaras acīs sariešas tikai pēc tam, kad diktofons beidzot tiek izslēgts.

Dzīve bija tik laba

Līdz specvienības iebrukumam dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā Imantā ģimene dzīvojusi trijatā. Māte stāsta – attiecības bijušas tik sirsnīgas, ka viņai nekad pat neradās jautājums, kāpēc Deniss nedodas savā dzīvē. Dēls nedzer, nesmēķē, sadzīvē esot pedants: «Mēs pat nepamanījām, kā viņš izauga. Viņš kļuva par mūsu draugu un domubiedru. Mums kopā bija patiešām labi.» Attiecības ar sievietēm dēlam bijušas, taču to īsto vienīgo atrast vēl nebija izdevies. Tā nu iznāca, ka viņš vairāk pievērsās mācībām un darbam. Abi vecāki līdz pensijai strādājuši par inženieriem, tāpēc gājis viņu pēdās, tikai ar specializāciju datorzinātnēs. Vispirms Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts bakalaura grāds, pēc tam Rīgas Aeronavigācijas institūtā maģistra grāds loģistikas vadībā. Ar kursabiedriem iemēģinājis arī roku biznesā – gan motociklus remontējis, gan ziedus tirgojis. Pēdējā laikā mājaslapas taisījis. Iztikai nopelnīja, taču ne jau kaut kādus miljonus. Mamma domā, ka nevarētu taču nepamanīt kaut kādas pārmērības, ja tādas būtu. Tā mierīgi un labi viņi dzīvojuši – līdz pagājušā gada 4. decembrim. Ar advokātes starpniecību publiskotajā vēstulē Deniss Čalovskis raksta: «Bet mana mierīgā dzīve pēkšņi pārtrūka. Es tiku ievilkts man nezināmu, nejaušu apstākļu dēļ šausminošā kriminālprocesā.»

Māte ar tēvu bija aizbraukuši līdz Jūrmalai. Kad atgriezušies mājās, pirmā doma bija – zagļi. Viss izpostīts, izdemolēts, mēbelēs caurumi, un viss kā ar tādu melnu pulveri nokaisīts. Satraukti zvanīja dēlam. Viņam tika atļauts pacelt klausuli...

Vai Miami zināja

Atklātajā vēstulē Deniss Čalovskis neskaidro, vai un kā saistīts ar viņam inkriminēto noziegumu, tikai norāda uz pārkāpumiem viņa aizturēšanā un lūdz Latvijas sabiedrību iestāties par viņa neizdošanu ASV. Māte saka – viņa netic, ka dēls varētu būt vainīgs. Tomēr neskaitāmas reizes prātā pārcilātajās versijās par notikušā cēloņiem un apstākļiem neielaižas. Tam vēl par agru. Viņa vien zīmīgi piebilst: «Acīmredzot vienmēr jārēķinās, ka ikviens kontakts ar nepazīstamu cilvēku, arī internetā, var slēpt sevī bīstamību.»

Ja vīrusa līdzautors – cilvēks ar iesauku Miami – patiešām ir Deniss Čalovskis un ja viņš patiešām ir piedalījies vīrusa pirmkoda rakstīšanā, tad taisnīgā tiesā būtu jānoskaidro, vai viņš apzinājās, ka veic kibernoziegumu. Neatkarīgā aptaujāja vairākus IT jomas cilvēkus, lai noskaidrotu, vai teorētiski iespējama situācija, ka programmētājs nemaz nezina, kādam jāizskatās viņa darba gala produktam un kādu funkciju veikšanai tas nepieciešams. Izrādās, ka – jā.

Uzņēmuma Datoru drošības tehnoloģijas mārketinga direktors Valdis Šķesteris skaidro, ka programmēšanā robeža starp labo un ļauno ir ļoti trausla. Ilustrācijai viņš min virtuves nazi – ar to var gan maizīti griezt, gan cilvēku nodurt. Gluži legāli tiek ražotas programmas, kuru uzdevums ir pārbaudīt antivīrusu programmas – ugunsmūrus. «Tā nu iznāk, ka vienu programmētāju par Trojas zirgu ieliek cietumā, bet otra radīto zirgu legāli var nopirkt internetā.» Arī programmas, ar ko vecāki caur telefonu var izspiegot bērnus, vai viņi lieto narkotikas, nav nekas aizliegts. Bet tikpat labi ar šādu programmu var pieslēgties svešiem telefoniem un izspiegot svešus cilvēkus. Līdz ar to nav teikts, ka programmētājs zina par pasūtītāja patiesajiem mērķiem. Turklāt patiešām pastāv arī iespēja, ka izpildītājs nemaz netiek informēts par programmas funkciju. Daudzās IT kompānijās programmēšana tiekot organizēta divos līmeņos – analītiķi formulē konkrētu uzdevumu – izveidot noteiktu programmas koda moduli, bet kodētāji to izpilda. Tātad skrūves virpotājs var nemaz nezināt, vai tā domāta motorollerim, atombumbai un pat to, ka tā būs skrūve. Programmētājs saņem savus 500 vai 1000 latus par uzrakstīto koda moduli, un viņu arī tālāk neinteresē, kādā mehānismā to ievietos.

Aizdomas nepārbauda

Gozi saimes vīrusi ir gana komplicēti un bīstami. To uzdevums ir naudas pārvedumu pārtveršana – online banking. Piemēram, tēvs datorā pārskaita kabatas naudu bērnam vai uzņēmuma grāmatvedis simtus tūkstošus piegādātājam. Ekrānos redzams, ka viss notiek korekti, bet patiesībā vīruss šo naudu aizskaita uz noziedznieku izveidotu kontu. Saskaņā ar apsūdzību internacionālā programmētāju trijotne pārdevusi vai iznomājusi šā vīrusa ražošanas programmatūru jeb tā saukto rīku komplektu (tool kit). Tāpēc arī teorētiski iespējama situācija, ka vīrusu autori sēž cietumos, bet viņu izstrādājumi turpina inficēt virtuālo vidi un izrīt svešus banku kontus.

Starp citu – pagājušajā nedēļā tīmeklī pamanīta atkal jauna gozi vīrusa versija. Par to ziņo Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā IT drošības incidentu novēršanas institūcija cert.lv. Vai tā izcelsme vismaz vēsturiski saistīta ar konkrētā kriminālprocesa varoņiem, tehniskais speciālists Gints Mālkalnietis neņemas spriest. Latvijas IT speciālistiem šajā lietā nekāds padoms nav prasīts.

Uz to norāda arī advokāte Ilona Bulgakova – nav nekādu pazīmju, ka Latvijas valsts mēģinātu pārbaudīt ASV izmeklētāju aizdomu pamatotību. Denisa Čalovska tiesības uz taisnīgu tiesu jau tagad esot pārkāptas, un nav nekāda pamata domāt, ka tās labāk tiks nodrošinātas ASV tiesību sistēmā. Prokurors Prīts Barara preses konferencē janvārī gan atgādināja, ka «Čalovskis un Paunesku, protams, tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr viņu vaina netiks pierādīta». To sauc par nevainīguma prezumpciju. Tātad arī Latvijas valstij pašlaik savs pilsonis būtu jāuzskata par nevainīgu un jāaizstāv, tomēr tā rīkojas pretēji.

Neatkarīgās avots tiesībsargājošajās institūcijās skaidro, ka bezierunu izdošanai ir divi iemesli: pirmkārt, ASV skaitās Latvijas stratēģiskais partneris un neviens taču neuzdrošināsies atteikt. Un tas nekas, ka ASV noraida katru Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumu. Otrkārt, Latvijas rīcībā neesot arī tādu speciālistu, kas varētu nopietni strādāt kibernoziegumu izmeklēšanā: «Pat, ja viņš būtu vainīgs, te Latvijā viņu nemūžam nenotiesātu.»

Specdienestu kaujinieki kratīšanu Čalovsku dzīvoklī sāka minūti pirms viņa aizturēšanas. Versijai, ka viņi pārskatījušies dzimtās Holivudas produkciju un tāpēc uzrīkojuši tādu šovu, ir racionālāka alternatīva. Viņiem bija nepieciešams nodrošināties, ka aizdomās turamais neizslēdz datoru gadījumam, ja dati tiek glabāti attālināti – digitālajos mākoņos.



Diskusija par rakstu (1)

Atslēgvārdi: Deniss Čalovskis, kibernoziedznieks, vēstule

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats