Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā, lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu un nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru.

Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš likumu neizsludināja un nodeva parlamentam atkārtotai izskatīšanai, atzīstot, ka nacionālās drošības aspekts zinātniskās darbības jomā principā ir pieļaujams, ja vien tiek noregulēts samērīgi, bet likuma pantu redakcija vēl pilnveidojama.

Par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienojās izslēgt no likuma pantus, kas attiecas uz nacionālās drošības jautājumiem. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka likuma pilnveidošana attiecībā uz nacionālās drošības jautājumiem jāveic Ministru Kabinetam. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete norādīja, ka ne visiem Saeimas deputātiem ir pieeja ierobežotas pieejamības informācijai. Ministri, kuriem šāda pieeja ir, var šo jautājumu vērtēt plašāk un strādāt pie tā, lai panāktu maksimālu līdzsvaru starp akadēmisko brīvību un nacionālo drošību.

Grozījumi papildina likumu ar regulējumu lēmuma pieņemšanai par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu un šo tiesību izmantošanu (komercializāciju).

Lai nostiprinātu mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumu vai augu šķirni, likuma grozījumi nosaka ― ja valsts zinātniskā institūcija nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav tās piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tai jānodrošina šo tiesību aizsardzība, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni.

Savukārt, ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās.

Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem, paredz likuma grozījumi.

Tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni veiksmīgas komercializācijas gadījumā likums paredz atlīdzību izgudrotājam vai selekcionāram, kā to nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums.

Likuma grozījumi paplašina zinātniskās darbības bāzes finansējuma mērķa loku, nosakot, ka tas izlietojams arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai to darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.

Likums arī paredz, ka valsts zinātniskā institūta juridiskā forma turpmāk var būt atvasināta publiska persona. Tostarp likums tiek papildināts ar valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta ― atvasinātas publiskas personas ― regulējumu, nosakot tā izveides un darbības principus.

No likuma tiek svītrots nosacījums, ka, lai zinātnisko institūtu reģistrētu zinātnisko institūciju reģistrā, tam ir jābūt starptautiskai sadarbībai zinātnes jomā.