No tā izriet likumsakarība lielākajai daļai iedzīvotāju uzskatīt, ka ekonomikas pamati būtu jāzina katram iedzīvotājam, un ka ekonomikas priekšmets būtu obligāti jāmāca skolā, liecina 2012.gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka apmēram divas piektdaļas jeb 41% Latvijas iedzīvotāju, lūgti novērtēt savu izpratnes līmeni par ekonomikas norisēm Latvijā, atzīst, ka viņiem par šiem procesiem biežāk ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Augstāku izpratni jeb pārliecību par to, ka spēj sekot līdzi ekonomikas norisēm, kas savukārt palīdz pieņemt finanšu lēmumus, pauž vien nedaudz vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju (14%).

Vēl ceturtā daļa iedzīvotāju (26%) cenšas sekot līdzi norisēm ekonomikā, lai arī tās neizprotot. Tikmēr nepilna piektdaļa iedzīvotāju (17%) atklāti atzīst, ka neseko līdzi šīm norisēm, jo tās viņus neinteresē.

Iedzīvotāju izpratnes par ekonomikas norisēm pašnovērtējuma līmenis ir saistīts ar viņu izglītības un ienākumu līmeni:

Iedzīvotāji, kas atzīst, ka izprot un seko līdzi norisēm ekonomikā un, balstoties uz tām, pieņem savus finanšu lēmumus, biežāk ir vīrieši, cilvēki ar augstāko izglītību, ar augstākiem ienākumiem (vairāk par 300 latiem uz cilvēku ģimenē), uzņēmumu vai iestāžu vadītāji, vadošie darbinieki un galvenie speciālisti;

To, ka par ekonomikas procesiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, biežāk atzīst iedzīvotāji ekonomiski aktīvākajā vecumā (15-64 gadi), kā arī cittautieši;

Sekot līdzi norisēm ekonomikā, lai arī tās neizprotot, biežāk cenšas gados vecākie cilvēki (65-74 gadi);

Savukārt salīdzinoši zemāka interese par ekonomikas norisēm Latvijā ir lauku iedzīvotājiem, cilvēkiem ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, ar zemiem ienākumiem (līdz 100 latiem uz cilvēku ģimenē), kā arī bezdarbniekiem.

Lai uzlabotu ekonomikas zināšanu līmeni valstī, vairākums iedzīvotāju jeb 63% atbalsta ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā. Gandrīz puse iedzīvotāju (48%) domā, ka vajadzētu organizēt mācības tiem, kam tas ir aktuāli kā, piemēram, kredītņēmējiem.

Apmēram divas piektdaļas jeb 41% iedzīvotāju zināšanu uzlabošanai atbalstītu vairāk izglītojošas informācijas internetā un plašsaziņas līdzekļos. Un tikai divi procenti iedzīvotāju domā, ka nekas nav jāmaina, jo Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par ekonomiku esot pietiekams.

Arī šajā jautājumā idejai par ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā lielāks atbalsts ir vērojams iedzīvotāju ar augstāko izglītību un ar augstākiem ienākumiem vidū – jo augstāks ir viens vai otrs no šiem diviem sociāli-demogrāfiskajiem rādītājiem, jo lielāks atbalsts ekonomikas obligātai mācīšanai Latvijas skolās.

Savukārt reģionālā griezumā novērojams, ka rīdzinieki ekonomikas zināšanu līmeņa uzlabošanai vairāk paļaujas uz izglītojošo informāciju internetā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī biežāk uzskata, ka zināšanu papildināšanai būtu nepieciešamas mācības tiem, kam tas tobrīd ir aktuāli.

Vienlaikus gan Rīgā, gan jo īpaši Pierīgā ir vērojams augstākais atbalsts obligātai ekonomikas priekšmeta mācīšanai skolā.