Atceroties barikāžu laiku, kurā iedzīvotāji demonstrēja apskaužamu vienotību, svētdien Rīgā notiks atmodas manifestācija Par tautas dzīvību!
Tautas sapulces organizētāji un atbalstītāji, kuru vidū ir daudzi tautā pazīstami un mīlēti cilvēki, uzskata, ka ir jāatdzīvina zaudētie un piemirstie atmodas laika ideāli. Tomēr
Neatkarīgās aptaujātie Augstākās Padomes (AP) deputāti, kas 1990. gadā balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu, uzskata, ka tolaik bijis tikai viens ideāls un mērķis – brīvības atgūšana un nosargāšana. Notikumus, kas risinājušies pēc tam, neviens nav spējis paredzēt.
Atbildot uz jautājumu, vai valsts virzība un politiskā pārvalde atbilst atmodas ideāliem, vēsturiskā AP balsojuma dalībnieki atzina vienotības izjūtas izzušanu, taču tā esot brīvai un demokrātiskai valstij normāla parādība. Vienu lietu gan neviens toreiz neesot spējis iedomāties – ļoti ātri sabiedrība noslāņojusies ļoti bagātajos un nabadzīgajos. Taču arī tas nespējot mazināt atgūtās un nosargātās brīvības nozīmi un apziņu, ka tautai un valstij kritiskos brīžos mēs spējam būt vienoti.
Manifestācija Par tautas dzīvību! notiks svētdien, 20. janvārī, pulksten 15 Rīgā, Doma laukumā.
***
VIEDOKĻI
Vai valsts virzība atbilst atmodas ideāliem?
Jānis STREIČS, kinorežisors:
– Šobrīd mūsu nākotne ir pašu rokās vairāk nekā jebkad. Tolaik bija sveša vara, tagad tā ir mūsēja. Nav vairs jāmostas, jo cilvēks dienas laikā mostas tikai vienu reizi. Ir jāstrādā, lai tos ideālus realizētu. Ja cilvēki domāja, ka vilki ar aitām vienā dārzā ostīs puķītes un dejos tūdaliņ tādaliņ, tad tas ir ārkārtīgi naivi. Ir jāstrādā kopīgi, lai sasniegtu vēlamo.
Einārs CILINSKIS, bijušais Augstākās Padomes deputāts, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības:
– Nevarētu teikt, ka toreiz bija kaut kādi ideāli par to, kādai jābūt valsts pārvaldei. Pēc neatkarības balsojuma notika tādi procesi, par kuriem neviens toreiz nevarēja iedomāties – Eiropas Savienība, atvērtas robežas. Toreiz neviens arī neiedomājās, ka sabiedrība ļoti strauji noslāņosies un tas šobrīd mums būtu jāmaina. Toreiz visi domāja – kaut pastalās, bet brīvā Latvijā, bet tikmēr daži veikli vīriņi jau uzsāka prihvatizācijas procesu.
Aleksandrs KIRŠTEINS, bijušais Augstākās Padomes deputāts:
– Tajā laikā nebija nekādu ideālu. Galvenais bija tikt vaļā no PSRS. Un galvenais ir tas, ka kritiskos brīžos, piemēram, kad latviešu Latvijā bija tikai nieka 50%, mēs spējām apvienoties kopīgam mērķim un tepat krastmalā sapulcēties simtos tūkstošu lielā demonstrācijā. Pēc tam, kad neatkarība ir iegūta, visiem nav jādomā vienādi. Katram ir savi ideāli un redzējums, un tas ir labi. Valsts tagad ir brīva, un ikviens, kas kaut ko vēlas sasniegt, ir absolūti neierobežots to arī izdarīt.
Normunds BEĻSKIS, bijušais Augstākās Padomes deputāts:
– Jebkurš laiks uzliek savus pārbaudījumus, un problēmas var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem. Šis ir atmiņu laiks, taču mums nav jādzīvo atmiņās, mums jābūt mērķtiecīgiem, lai kopīgi panāktu dzīves līmeņa uzlabošanos, lai cilvēki nebrauktu prom no valsts. Tas šobrīd ir galvenais.
Solvita ĀBOLTIŅA, Saeimas deputāte no Vienotības:
– Man personīgi šķiet, ka ir pazudusi tā kopības izjūta, kas tautu vienoja barikāžu laikā. Atgūstot savu valsti, mēs bijām vienoti, taču tagad sabiedrība ir ārkārtīgi noslāņojusies un daudziem tas nepatīk, jo toreiz, pirms 22 gadiem, domājām, ka dzīvosim ne tikai brīvā Latvijā, bet arī labklājībā. Tomēr ir labi, ka patriotismu ikdienas rūpes mūsos nav izskaudušas un jaunākā paaudze ir daudz lielāki patrioti, nekā mēs spējam iedomāties.
Pēteris BĒRZIŅŠ, barikāžu dalībnieks, pensionārs:
– Toreiz, sildoties pie ugunskuriem un gaidot, kad būs jāstājas pretī brutālam spēkam, lai aizstāvētu vēl jauno neatkarību, mēs nedomājām par materiālām vērtībām, mums svarīgi bija saglabāt mūsu valsti, būt neatkarīgiem. Teiciens par pastalām un brīvu Latviju arī tagad ir aktuāls, taču, vērojot, ka daži uz tautas rēķina ir iedzīvojušies milzu bagātībās, kamēr citiem nepietiek naudas maizei, liekas: kaut kas tomēr valstī ir darīts nepareizi.
Romualds RAŽUKS, bijušais Augstākās Padomes deputāts, Saeimas deputāts no Reformu partijas:
– Galvenie ideāli joprojām ir saglabāti. Latvija ir brīva, neatkarīga un demokrātiska valsts. Tie ir tie galvenie fakti, kuri mums, pirms sākam gausties par dažādām negācijām, ir bezkaislīgi jāatzīst. Valsts, pateicoties Eiropas Savienībai un mūsu dalībai NATO, ir arī labāk aizsargāta. Tikai apzinoties šos faktus, varam sākt domāt par, to kas neatbilst mūsu sākotnējiem ideāliem.
Rādīt reklāmu
