Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību «Latvijas Dzelzceļš» un «Latvenergo» valdes locekļu atalgojuma palielināšana.
Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. «Skaidrs, ka problēma ir un tā ir jārisina. Bet, ja to mēģina risināt, vairākkārt paaugstinot algas, tas nav tas labākais risinājums, un, kā redzam, sabiedrība to ne sevišķi labi izprot,» norādīja valdības vadītājs.
Viņš piebilda, ka tehniski tas varētu attiekties arī uz Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, tāpēc viņš lūdza ņemt vērā arī Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pieredzi.
Kā ziņots, valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» un «Latvenergo».
Sākot ar šo gadu, ievērojami pieaudzis AS «Latvijas Dzelzceļš» vadības atalgojums. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurš līdz šim saņēma aptuveni 2600 latus mēnesī, apstiprināts atalgojums 8500 lati - arī par prezidenta pienākumu pildīšanu. Trim valdes locekļiem - Aivaram Strakšam, Edvīnam Bērziņam un Ērikam Šmukstam -, kuriem valdē alga ir ap 2400 latiem, apstiprināts atalgojums par viceprezidenta pienākumiem - 6800 lati mēnesī.
Savukārt «Latvenergo» izpilddirektoriem alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram - 6000 latu. Kā iepriekš skaidroja uzņēmumā, uzņēmumā ir jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to pēc Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru lēmuma ir slēgti jauni līgumi.
Tikmēr, kā uzskata personāla atlases eksperti, arī lielo uzņēmumu vadībai jāsaņem globāli konkurētspējīga alga.
Personāla atlases kompānijas «Fontes» vadītāja Inese Kamarūte apgalvo, ka pašreizējais LDz vadības atalgojums atbilst vidējam šāda līmeņa speciālistu atalgojumam privātajā sektorā.
Investīciju baņķieris un ekonomikas eksperts Ģirts Rungainis norāda, ka sabiedrības sašutums par algu palielināšanu LDz valdei ir padomju domāšanas palieka.
«Ja mēs vēlamies būt attīstīta Eiropas līmeņa sabiedrību, tad ir jāsaprot, ka atbilstoša līmeņa uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, vai tie pieder valstij, vai privātam kapitālam, tā vadītājam ir jāsaņem atbilstoša līmeņa alga, jo šādu uzņēmumu vadītāji konkurē globālajā tirgū. Tās ir padomju domāšanas sekas, ka uzņēmumi ir jāvada vai nu nabagiem, vai mazohistiem, idiotiem vai zagļiem,» uzsver Rungainis.
Ja mēs vēlamies profesionālu vadītāju tāda līmeņa kompānijai kā LDz, kura strādā ar peļņu un ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, turklāt ceturtā lielākā dzelzceļa kompānija Eiropā, tad arī ir jāmaksā atbilstoša līmeņa atalgojums, skaidro investīciju baņķieris.
Pretējā gadījumā vadītājs meklēs citus veidus, kā piepelnīties un netiks domāts par uzņēmuma attīstību un vadību tādā līmenī, lai tas dotu labumu Latvijas tautsaimniecībai.
«Fontes» pārstāve norāda, ka globālajā tirgū šāda līmeņa uzņēmumu vadītājiem algas ir pat trīs un četras reizes lielākas, taču pašreiz apstiprinātās algas atbilst vidējam līmenim Latvijā un Baltijā.
Rādīt reklāmu
