Ir nevis hroniski, bet profesionāli pabalstu saņēmēji, raksturojot situāciju pilsētā, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» atzīst Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
«Viņi [pabalstu] saņemšanā tā ir iemanījušies, ka diez vai kādreiz ķersies pie strādāšanas,» klāsta Rāviņš.
Viņš norāda, ka pirms krīzes bezdarba līmenis pilsētā bija krities līdz 3,5%, bet arī tad uzņēmēji sastapās ar darbaroku trūkumu.
«Ekonomikā māca, ka 5% bezdarbs ir veselīgas attīstības līmenis, bet zemāks noved pie tā, ka pat palīgdarbu veicēji var diktēt noteikumus darba devējam, cik viņš grib saņemt algā, citādi nemaz nesāks kustēties. Šobrīd svarīgākais ir iedot darba ņēmējiem pēc iespējas augstāku kvalifikāciju. Tas attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušu cilvēku pārapmācību – ja vien viņiem ir vēlme darba tirgū iekļauties,» saka Rāviņš.
Rāviņš atzīst, ka bezdarbnieku vidū ir diezgan daudz jauniešu.
«Nupat viens puisis bija pie manis uz pieņemšanu – gribot kaut ko darīt. Viņam grūts dzīves stāsts un apgūta tikai pamatizglītība. Jautāju par prasmēm. Prast neko neprotot. Tālāk izglītoties vēlmes nav, un turpat ir tik daudzi «bet», ka nekas īsti nesanāk. Bet vainīgi situācijā ir visi citi, tikai viņš pats ne. Iespējas strādāt, mācīties jauniešiem ir – vajag tik pašiem piespiest sevi uzņemties noteikt savu dzīvi. Nav jāskatās apkārt, meklējot, kāpēc kāds tev kaut ko neļauj,» tā Rāviņš.
Rādīt reklāmu
