Pēdējā laikā mediju un politikas veidotāju skatieni nereti pievēršas kaimiņvalstīm, meklējot labo praksi, taču vismaz vienā jomā Latvija izceļas - Baltijas valstu vidū mums ir garākais bērnu vakcinācijas kalendārs.
Piemēram, Igaunijā vakcinē pret 10 infekcijas slimībām, Latvijā - pret 13, tas gan nozīmē arī lielākus izdevumus. Latvijas Veselības ministrijas (VM), Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti, kā arī infektologi to uzskata par vērtīgu ieguldījumu profilaksē, tiesa, arī igauņi aizstāv savu vakcinēšanās politiku, raksta Diena.lv.
Atšķirības vakcinācijas kalendārā attiecas uz jaunajām vakcīnām - pret vējbakām, cilvēka papilomas vīrusu (CPV) un pneimokoku infekciju. Tās Latvijas kalendārā iekļautas pēdējos gados. Savukārt Igaunijas Sociālo lietu ministrija šogad saņēmusi no Tartu Universitātes pasūtītās izmaksu efektivitātes analīzes rezultātus par trim vakcīnām - pret CPV (pasargā no dzemdes kakla vēža), rotavīrusu un pneimokoku infekciju. Neapšaubot vakcīnu drošumu, igauņi secinājuši, ko var un ko nevar atļauties, Diena uzzināja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā.
Vējbakas par vieglu
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas padomnieks Martins Kadai atzīst - Latvijas un Igaunijas vakcinācijas kalendārs ir samērā līdzīgs, lielākā atšķirība ir slimību skaitā. Papildus citām slimībām Latvija vakcinē arī pret CPV, vējbakām, pneimokoku infekciju. Pasūtīt izmaksu efektivitātes analīzi ieteikušas profesionālās asociācijas, infektologi un ģimenes ārsti.
«Veco slimību» vakcīnu izmaksu efektivitāti igauņi nerēķināja, jo tāpat esot skaidrs, ka tādas neesot, taču te iemesli ir citi - lai arī poliomielīts jau vairākus gadus nav sastopams, cilvēki jāvakcinē, lai šo slimību izskaustu pavisam. Savukārt par vējbakām igauņiem jau iepriekš bijis zināms - vairākumā gadījumu tās ir diezgan viegli pārslimojamas, turklāt obligāti jānodrošina liela vakcinācijas aptvere. Tāpēc to nepētīja.
Analīzē par vakcināciju pret pneimokoku infekciju minēts - tā novērsīs ievērojamu skaitu dažāda smaguma vidusauss iekaisuma, pneimonijas un agresīvu infekciju gadījumu, tomēr vakcinācijas izmaksas pamatīgi pārsniedz potenciālo ārstniecības izmaksu ietaupījumu. M. Kadai pieļauj, ka varētu vakcinēt riska grupas. Par vakcīnu pret CPV rakstīts - pašreizējā analīze rāda, ka vakcinēšanās novērsīs vairāk nekā pusi no nāvju un saslimšanas gadījumu ar dzemdes kakla vēzi skaita. Tomēr arī te izmaksas igauņi vērtē kā pārāk augstas. Neesot arī zināms, vai un kad būs nepieciešama revakcinācija, vakcīna ir jauna. Eiropā to sāka izmantot pirms sešiem septiņiem gadu, Latvijā - pirms diviem gadiem. Tāpēc igauņi pagaidām tikai veic dzemdes kakla vēža skrīningu.
Tomēr Igaunijas ministrija lēmusi, ka no 2014. gada vēlētos imunizācijas kalendārā iekļaut vakcīnu pret rotavīrusu. Arī Latvijai ir tāds pats plāns, pamatojums ir līdzīgs. «Sastopamība ir augsta, vairākums saslimušo mazo bērnu tiek ievietoti slimnīcās, tāpēc ārstēšana valstij izmaksā ļoti dārgi,» skaidro M. Kadai. Turklāt vakcinēšanos pret rotavīrusu vecāki akceptējot vairāk nekā pret CPV un pneimokoku infekciju. Ar analīzes rezultātiem ministrija iepazīstinājusi arī ražotājus. «Viņi bija saprotoši. Protams, teica, ka mēs esam ņēmuši vidējās vairumtirdzniecības cenas un ka iepirkumā cenas būtu zemākas,» saka M. Kadai.
Sekojam labākajām
Patlaban Igaunijas vakcinācijas budžets ir apmēram pusotra miljona latu gadā, Latvijā - 4,8 miljoni latu gadā. Aptuveni pusotru miljonu no tā aizņem jauno vakcīnu izmaksas. Pret pneimokoka vīrusu plānoti apmēram 925 000 latu gadā, pret vējbakām - 246 000, pret CPV - 347 000 latu gadā. Pēdējās divas vakcīnas ieviestas kalendārā aptuveni pirms diviem gadiem. Arī Latvijā tiek veikti aprēķini par vakcīnu izdevīgumu, taču ne tieši tādā griezumā kā Igaunijā.
«Latvijas iedzīvotāji var būt priecīgi, ka šajā jomā esam tik daudz sasnieguši un ieviesuši tādu kalendāru kā attīstītajās ES valstīs,» saka Dace Viļuma, VM Sabiedrības veselības epidemioloģiskās uzraudzības nodaļas vadītāja, un piebilst - ja izvēlamies profilaksi - vakcīnas -, mums pārmet, ka lobējam zāļu firmu intereses, taču neviens nepārmet, kad pērk zāles, jo jāārstē. «Latvijas vakcinācijas kalendārs atbilst labākajai Eiropas valstu praksei,» saka Jurijs Perevoščikovs, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs.
Arī Bērnu slimnīcas infektoloģe profesore Ilze Grope saka: «Tas ir ļoti tuvs daudzām ES valstīm, un mums jāskatās no labākā, nevis no tā, kuram ir kādi trūkumi.» SPKC vadītāja Inga Šmate norāda, ka vakcinācijas process nekad nedos mirkļa efektu un Latvija izvēlējusies ieguldīt profilaksē - nākotnē. Par Latvijas izvēlēto kursu saņemti labi vērtējumi no Pasaules Veselības organizācijas.
Vakcīna pasargā no vēža
«Varam apskatīties jaunāko informāciju - ar katru gadu arvien vairāk valstu pieņem šo lēmumu [ieviest vakcīnu pret CPV ],» saka J. Perevoščikovs. Patlaban vakcīnu pret CPV kalendāros iekļāvušas 19 no 29 ES valstīm. To nav darījusi Igaunija, Lietuva, Somija, Ungārija, Polija, Malta un vēl dažas valstis. J. Perevoščikovs atgādina skarbo statistiku - Latvijā ik mēnesi 18 sieviešu saslimst ar dzemdes kakla vēzi un 10 nomirst, taču šī vakcīna pasargā no vēža. Arī I. Grope saka: «Īstenībā tā ir vienīgā vakcīna pasaulē, kas pasargā no audzēja, un te mēs runājam par bērniem.» I. Šmate piebilst - vakcīnu cenas ļoti krītas, sākumā vienas vakcīnas pret CPV pašizmaksas cena bija 64 lati (nepieciešamas trīs vakcīnas), tagad - zem 20 latiem.
I. Grope saka - var teikt, ka vējbakas ir viegli pārslimojamas, taču ne visiem, daļai bērnu ir smagas kompilācijas. «Valstij jāskatās no ekonomiskā izdevīguma viedokļa. 12 vai 13 tūkstoši vējbaku gadījumu gadā - zināt, cik tas izmaksā?» jautā I. Grope un paskaidro - vējbaku slimnieka mammai mājās ir jāsēž desmit dienu. Ja trīs bērni, mājās jāpavada mēnesis, jo bērni saslimst pēc kārtas. J. Perevoščikovs saka - kopš vakcinācijas ieviešanas 2008. gadā Latvijā vējbaku gadījumu skaits samazinājies par pusi. Savukārt pneimokoka infekcija ir galvenais plaušu karsoņa ierosinātājs bērniem līdz pieciem gadiem un veciem cilvēkiem, un ir zināms - vakcinējot bērnus, mēs pasargājam vecos cilvēkus, skaidro I. Grope.
Rādīt reklāmu
