05. augusts, Trešdiena
Vārda dienas: Arvils, Osvalds
Sākuma lapa » Sabiedrība » Virzītāji: neraugoties uz valdības centieniem, referenduma pirmais posms notiks
Virzītāji: neraugoties uz valdības centieniem, referenduma pirmais posms notiks
Autors: NRA.lv / 31. augusts 2012, 11:46
Valdošā elite savu mazdūšību grib pārlikt uz ierēdņu pleciem — šādu viedokli par Vienotības mudinājumu Centrālajai vēlēšanu komisijai vērtēt pilsonības nulles varianta atbilstību Satversmei intervijā portālam nra.lv pauž kustības Par vienlīdzīgām tiesībām līderis Miroslavs Mitrofanovs. 


Kā zināms, kustība Par vienlīdzīgām tiesībām ir savākusi 12300 parakstu, lai iekustinātu referenduma rosināšanas mehānismu pilsonības jautājumā. Tiesa, koalīcijas vadošā partija Vienotība norādījusi, ka rosinātie grozījumi Pilsonības likumā par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei, tādēļ Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu ne vien jāpārbauda iesniegto parakstu autentiskums, bet arī jāizvērtē šī iniciatīva pēc būtības.

M. Mitrofanovs savos vērtējumos ir skarbs, uzsverot: ja koalīcija ir tik ļoti nobažījusies par valstiskuma pamatvērtībām, tad bija jāizdara attiecīgas izmaiņas Satversmē, definējot negrozāmus pantus. Taču, ja, reiz, politisku kolīziju dēļ kompromiss netika atrasts, tad šobrīd pārlikt visu atbildību uz ierēdņu pleciem esot nekorekti. Viņaprāt, valdība cenšas: „ar sevšām rokām padarīt visu melno darbu,” lai pati neiesaistītos strīdīgu lēmumu pieņemšanā. Tomēr šī stratēģija neizturot kritiku un pat, ja CVK atzītu iesniegto ierosmi par antikonstitucionālu, kustība Par vienlīdzīgām tiesībām šo lēmumu apstrīdētu tiesā.

Tikmēr kā sarunā ar Neatkarīgo atgādināja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad likumdošana komisijai sniedz tiesības pārbaudīt ne vien saņemtos parakstus, bet arī iesniegtā dokumenta juridisko tehniku. „Mums ir jāpārliecinās, vai, ieviešanas gadījumā, piedāvātā likumdošanas iniciatīva nenonāks pretrunā ar citiem augstākstāvošiem normatīviem, piemēram Satversmi,” klāstīja K. Bērziņa.

Neizpratni par valdības mēģinājumu norādīt CVK rīcības virzienu paudis arī Saskaņas centrs, uzsverot, ka tā ir politiska visatļautība un demokrātijas principu ignorēšana.

Tikmēr idejas virzītāji ir pārliecināti par šī jautājuma tālāko virzību. „Neraugoties uz visiem valdības centieniem, referenduma pirmais posms jebkurā gadījumā notiks,” portālam nra.lv sacīja M. Mitrofānovs, piebilstot, ka arī tautas nobalsošanas pozitīvs iznākums esot visnotaļ reāli sasniedzams. Politiķis atgādināja, ka gada sākumā notikušajā valodas referendumā tika balsots par izmaiņām Satversmē, kas nozīmēja daudz augstāku savācamo parakstu barjeru, savukārt rosinātās izmaiņas pilsonības piešķiršanas kārtībā skars grozījumus likumā un to akceptēšanai pietiktu pat ar aptuveni 250 tūkstošiem atbalstītāju.

Tiesa, K. Bērziņa atgādināja, ka šis Latvijas vēsturē nav pirmais gadījums, kad viedoklis par pilsonības piešķiršanas kārtību tiek vaicāts sabiedrībai. 1995. gadā ar jaunu iniciatīvu klajā nāca tēvzemieši, kuriem izdevās savākt pirmajam posmam nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu, taču tālākā parakstu vākšana izgāzās. Savukārt 1998. gada 3. oktobrī notika pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijas Republikā. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizlemj atcelt vai atstāt spēkā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Pilsonības likumā, kas tostarp atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc 1991. gada dzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: CVK, Kristīne Bērziņa, Miroslavs Mitrofanovs, Par vienlīdzīgām tiesībām, referendums

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats