Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība) piektdien nosūtījis motivētu rakstu, kurā saskaņā ar Satversmes 71.pantu prasa likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" otrreizēju caurlūkošanu.
Valsts prezidenta lēmums tapis, ņemot vērā to, ka saņemti 38 Saeimas deputātu paraksti, informē Prezidenta kanceleja, raksta IR.LV.
Bērziņš uzskata, ka referenduma rīkošana patlaban nav iespējama juridisku iemeslu dēļ (likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto) un par atsevišķiem jautājumiem ir iespēja panākt kompromisu Saeimā bez tautas nobalsošanas. Nav pieļaujams, ka par Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām ne tikai tiktu rīkots Satversmes 73.pantam neatbilstošs referendums, bet arī tās netiktu izpildītas savlaicīgi. Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību, ka šajos likuma grozījumos ietverts tāds regulējums (aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 000 parakstu), kas ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents atzīmē, ka Latvijas Republikas Satversmes 78.pants neuzliek par pienākumu tautas nobalsošanu rīkot divos posmos. „Tas gan nenozīmē, ka no divu posmu principa ir obligāti jāatsakās vai tas obligāti jāsaglabā, jo svarīgākais ir tas, cik likumā piedāvātās parakstīšanās iespējas ir pietiekami pretimnākošas vēlētājiem," atzīst Bērziņš.
Valsts prezidents aicina Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tomēr rast tādu kompromisu, lai nebūtu jārīko tautas nobalsošana, kas prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus un kārtējo reizi radītu priekšnoteikumus sabiedrības šķelšanai.
Likuma grozījumi paredz dažādas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā un Eiropas pilsoņu iniciatīva nav strīdus priekšmets. Lai respektētu Satversmes 73.pantā ietverto aizliegumu rīkot tautas nobalsošanu par starptautiskajām saistībām, no likuma grozījumiem ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmes 73.pants un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu sākta pārkāpuma procedūra.
Ja Satversmē noteikto 10 dienu laikā vienlaicīgi ir notikusi Satversmes 71. un 72.panta izmantošana no dažādu subjektu puses, tad Satversmes 71.panta piemērošana ir prioritāra vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērsts uz likumdošanas procesa pabeigšanu parlamentā pirms vērsties pie tautas par galīgo likuma tekstu. Otrkārt, šā panta piemērošana nepieciešama, lai ievērotu Satversmes 73.pantā noteikto un Saeimai būtu iespēja likuma grozījumus sadalīt. Pēc tam kad likuma grozījumi būtu sadalīti, par likuma izsludināšanu vai publicēšanas apturēšanu tiktu lemts no jauna.
Augulis prezidentam iesniedz opozīcijas parakstus
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Uldis Auglis piektdien Rīgas pilī Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas un juridiskajam padomniekam Edgaram Pastaram iesniedza opozīcijas savāktos parakstus, lai rosinātu "referendumu par referendumiem".
Pastars teica, ka šis dokuments tiek pieņemts vērtēšanai saskaņā ar Satversmes 72.pantu, un solīja Valsts prezidenta atbildi sniegt piektdien pēcpusdienā, vēsta LETA.
Augulis teica, ka vispirms vēlas sagaidīt prezidenta lēmumu un tad būs iespējams sniegt komentārus par ZZS tālāko rīcību. Tas, ka iesniegumu nav parakstījis neviens koalīcijas deputāts, liecina par pozīcijas stingro disciplīnu un to, ka "balsošanas mašīna turpina darboties".
ZZS savākusi 38 opozīcijas deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par referendumu iniciēšanas kārtības maiņu.
Bērziņš jau solījis, ka ar šā jautājuma atrisināšanu nekavēsies un, ja piektdien saņems opozīcijas solītos parakstus, tad viņš savu lēmumu par tālāko rīcību varētu pieņemt tajā pašā dienā, pavēstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Pēdējais termiņš sava viedokļa formulēšanai prezidentam ir pirmdiena.
Kā ziņots, Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus.
Taču vēlāk ZZS valde nolēmusi savākt 34 deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu, un tās rīcību nolēmusi atbalstīt politiskā apvienība "Saskaņas centrs".
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu, ja 34 deputātu paraksti tiek savākti, tad prezidentam ir jāaptur likuma spēkā stāšanās uz diviem mēnešiem. Pēc tam Centrālajai vēlēšanu komisijai jāorganizē 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 pilsoņu parakstu vākšana. Gadījumā, ja šis parakstu skaits tiks savākts, par grozījumiem referendumu rosināšanas kārtībā būs jārīko referendums.
Publiskajā telpā aktualizēts jautājums, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi sastāv no Lisabonas līguma un Eiropas Savienības (ES) regulas izpildi nodrošinošām normām, savukārt saskaņā ar Satversmes 73.pantu šādi likumdošanas akti nav nododami tautas nobalsošanai.
Rādīt reklāmu
