Lai gan praktiski visu parlamentāro partiju reitingi turpina kristies, socioloģiskās aptaujas liecina, ka kreisajam spārnam joprojām ir spēcīgas pozīcijas galvaspilsētā un, ja pašvaldību vēlēšanas notiktu šodien, apvienība Saskaņas centrs iegūtu vairāk nekā pus mandātu. Tiesa, eksperti uzsver: provizoriskās aplēses var būtiski atšķirties no nākamgad gaidāmo vēlēšanās reālā rezultāta, jo cīņā par Rīgas domi iesaistīsies jauni spēki.
Pēc aprīlī veiktajām socioloģiskajām aptaujām, vēlētāju uzticība sarūk visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Saskaņā ar Latvijas faktu datiem, Saskaņas centra (SC) reitings krities par 0,1% (maijā — 17,5%), partija Vienotība zaudējusi 1,5% (15,5%), zaļzemnieki — 0,7% (7,9%), bet Reformu partija — 0,6% (2,4%). Tiesa, mazinoties kreisā flanga popularitātei valstiskā līmenī, SC tomēr joprojām ir milzīgs rīdzinieku atbalsts: SDKS aplēses liecina, ka par šo spēku maijā būtu gatavi balsot 48,4% rīdzinieku, nodrošinot kreisajam spārnam gan vairāk kā pusi mandātu Rīgas domē - 32 no 60, gan arī Rīgas mēra krēslu. Tiesa, kā
Neatkarīgajai klāstīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, tad optimistiskie rādītāji ir visnotaļ aptuveni, jo veiktajā aptaujā piedalījās tikai 800 balsstiesīgo rīdzinieku, kas nevarot sniegt pilnīgi precīzu ainu par iedzīvotāju noskaņojumu.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas rodas SC joprojām augstā reitinga kontekstā, ir tas, kādēļ rīdzinieku atbalsts kreisajiem nav mazinājies pēc peripetijām ap februārī notikušo divvalodības referendumu. Jāatgādina, ka Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs gada sākumā atklāti iestājās par divvalodības ieceri, kas ekspertiem ļāva prognozēt SC latviskā elektorāta neapmierinātību. Kā zināms, aprēķini liecina, ka par SC pašvaldību vēlēšanās tradicionāli balso ne vien galvaspilsētas krievvalodīgie iedzīvotāji, bet arī latviski runājošie pilsētnieki, kuriem simpatizē N. Ušakova saimnieciskais rosīgums. Tiesa, šā brīža aptauja uzrāda, ka SC popularitāte tomēr nav mazinājusies, un tas rada vairākus minējumus: vai nu SC latviskā vēlētāja īpatsvars nav tik liels, kā iepriekš domāts, vai arī latviešu vēlētāji tomēr nav ņēmuši ļaunā N. Ušakova pozīciju divvalodības jautājumā. A. Kaktiņš sliecas domāt, ka SC reputācija latviski runājošo vēlētāju acīs tomēr ir cietusi, taču, zaudējot daļu latviešu, kreisie līdz ar savu nostāju referendumā ir ieguvuši jaunus atbalstītājus krievvalodīgā elektorāta vidū, kas reitinga kritumu izlīdzina.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzsver, ka 2013. gada vasarā gaidāmo pašvaldības vēlēšanu rezultāti, visticamāk, būtiski atšķirsies no šā brīža aplēsēm, jo pagaidām nav zināmas alternatīvas, ko N. Ušakova personībai liks pretim citi politiskie spēki. „Šobrīd socioloģisko aptauju dalībniekiem nav citu spēcīgu alternatīvu, kā vienīgi Nils Ušakovs. Taču reālos spēku samērus varēs saprast tad, kad arī citas partijas darīs zināmu savu piedāvājumu pašvaldību vēlēšanām. Turklāt, vērīgāk analizējot, top redzams, ka Nilam Ušakovam piemīt ļoti laba prasme komunicēt, nevis saimniekot. Viņa veikums Rīgas izaugsmei ne ar ko neatšķiras no priekšgaitnieku sasniegumiem, taču nevar noliegt, ka viņš prot skaļi un skaisti prezentēt ikvienu daudz maz svarīgu notikumu,” bija pārliecināts eksperts.
Rādīt reklāmu
