Uzklausot iedzīvotāju sašutumu par Autortiesību likumā iekļauto normu, kas ļauj sodīt uzņēmumus, ja tajos bez apmaksātas licences atskaņo radioprogrammas, Saeima ceturtdien nolēma grozīt likumu un nodeva grozījumus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija noteic, ka darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka ir atzīstams par publisku izpildījumu. Tas savukārt paģērē, ka ikvienam uzņēmumam jāmaksā nodeva autoru biedrībai AKKA/LAA, pretējā gadījumā policija ir tiesīga šim uzņēmumam noteikt sodu.
Sabiedrības neapmierinātība ar spēkā esošo kārtību apogeju sasniedza pēc gadījuma, kad Pašvaldības policija veikala Mājas svētība īpašniekus sodīja par to, ka uzņēmuma tirdzniecības telpās klausījās Latvijas Radio Klasika raidītās ziņas. Uzņēmuma īpašniece atzīst, ka licenci radio publiskai atskaņošanai uzņēmums nav iegādājies.
Tiesā uzņēmums atzina, ka tajā klausīts radio, bet nebija pieņemams, ka tiesa nav ņēmusi vērā faktu – ka klausītas tikai sabiedriskā radio translētas ziņas.
Uz tiesas sēdes brīdi veikals bija iegādājies arī licenci radio atskaņošanai. Tomēr tiesa nolēma uzņēmumu sodīt ar 500 latu naudassodu, kas ir minimālais sods juridiskajām personām par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu. Likums juridiskās personas ļauj sodīt ar naudassodu no piecsimt līdz 5000 latu, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Vēlāk autoru biedrība skaidroja, ka Autortiesību likums neizšķir, vai ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanas avots ir sabiedrisks radio, komercradio,
CD atskaņotājs vai kāda cita ierīce, nozīme ir tam, ka mūzika tiek izpildīta publiski. Turpretī ar autortiesībām nav aizsargāta medijos sniegtā informācija, ziņas, notikumi.
Neapmierinātās sabiedrības kurnēšanu uztvēra parlamentārieši, kas rosina grozīt Autortiesību likumu un ļaut radio bez licences atskaņot komerctelpās arī tad, ja par to nav nopirkta licence. Ar noteikumu, ka radio skanošā mūzika vai cits produkts netiek atskaņots komerciālos nolūkos.
Parlamenta Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava, uzrunājot Saeimu, norādīja, ka licences pieprasīšana par radio atskaņošanu ir absurda, jo par mūzikas atskaņošanas tiesībām samaksājušas jau pašas raidorganizācijas un nav pamata par to pašu iekasēt vēl vienu maksu.
Deputāts, kas uzskata, ka šāda kārtība apgrūtina uzņēmējdarbību, arī uzsvēra, ka Latvija līdz šim ignorējusi Eiropas Savienībā ierasto praksi, ka nauda par mūzikas atskaņošanu netiek iekasēta, ja mūzika nav viens no komercdarbības instrumentiem.
«500 latu par valsts radio atskaņošanu uzņēmumam, kas ar to negūst peļņu, ir absurds,» teica deputāts.
Rādīt reklāmu
