05. augusts, Trešdiena
Vārda dienas: Arvils, Osvalds
Sākuma lapa » Sabiedrība » Zudusi vēlme rīkot referendumu par pensijām
Zudusi vēlme rīkot referendumu par pensijām
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 16. maijs 2012, 11:27
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lielā vienprātībā atbalstījusi kompromisa priekšlikumu pensionēšanās vecumu celt no 2014. gada lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi darīt valdība.


Pret šādu ierosinājumu bija tikai viens deputāts – komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), jo viņa bija iesniegusi priekšlikumu, kas sakrīt ar arodbiedrību ierosmi, proti, celt pensionēšanās vecumu no 2016. gada.

Pēdējās nedēļās notikuši būtiski pavērsieni un viedokļu maiņa tieši par šo sabiedrībā saasināti uztverto jautājumu, tāpēc deputātu atbalstu 2014. gadam, kad uzsākama pensiju reforma, par «vēsturisku lēmumu» sauc labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kas otrdien Saeimā nebeidza pateikties Saskaņas centram (SC) par sapratni. Savukārt SC deputāts Andrejs Klementjevs atzīst, ka kompromiss piedāvāts, lai pensiju likumā tiktu iestrādāti citi Saeimas opozīcijai vēlami priekšlikumi. Otrkārt, opozīcija neredz iespēju sarīkot referendumu par pensijām, kurā piedalītos pietiekami daudz vēlētāju, tāpēc nevēloties, lai «lieki tiktu tērēti miljoni latu», teica A. Klementjevs.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien sāka izskatīt priekšlikumus pensiju likumam. Redzot Saeimā iesniegtos – kopumā 57 – priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM) jau pirms sēdes pasteidzās ziņot, ka piekrīt rosinājumam par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Proti, sākt paaugstināt no 2014. gada, tomēr katru gadu tikai par trīs mēnešiem līdz 2025. gadā tiktu sasniegts 65 gadu vecums. Šādu priekšlikumu bija iesniedzis gan A. Klementjevs, gan Zatlera Reformu partijas frakcija. Līdzšinējā likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016. gada ik gadu to paaugstināt par pusgadu, līdz 2020. gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums, raksta NRA.lv.

Līdz šim Saeimas opozīcija bija strikta attieksmē pret pensionēšanās vecuma celšanu jau no 2014. gada. A. Klementjevs atzīst, ka priekšlikums par kompromisu nācis no SC. «Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai par pusgadu mēs galīgi nepiekritām, tomēr, izvērtējot situāciju un tos draudus, par kuriem mēs dzirdam – ja netiks pacelts pensionēšanās vecums, tiks paaugstināts sociālais nodoklis vai atņemtas pensiju piemaksas –, arī sapratām, ka jāiet uz kompromisu – lai arī paliek 2014. gads, bet reforma notiek lēnāk,» saka A. Klementjevs. No sarunas ar deputātu izriet, ka vērtēts, vai referendumā būs pietiekams sabiedrības atbalsts. Par to radušās šaubas.

Neapmierināti un sadrūmuši no Saeimas otrdien aizgāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāji – neviens no arodbiedrību priekšlikumiem neguva atbalstu. «Nevienu šeit cilvēki laikam neinteresē,» noteica LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka par tālāko arodbiedrības rīcību lems ārkārtas valdes sēdē.

Komisija neatbalstīja arodbiedrību priekšlikumu priekšlaicīgās pensijas cilvēkiem izmaksāt 80 procentus, kā tas bija līdz 2009. gada vasarai. Irina Homko no arodbiedrībām sacīja: 61 procents pensionāru saņem pensijas līdz 180 latiem, priekšlaicīgi pensionējoties tie ir tikai 90 lati. «Mēs izvirzām stingrus nosacījumus, kas var saņemt priekšlaicīgi pensijas, darba stāžam jābūt vismaz 30 gadiem, tie nav nekādi dzērāji, bet cilvēki ar lielu darba stāžu,» uzsvēra I. Homko. Labklājības ministre gan atzina: Eiropā ir nostāja, ka priekšlaicīgā pensionēšanās ir samazināma. Tas ir izņēmuma risinājums krīzē, bet Latvijā situācija uzlabojoties un tāpēc nav pamata padarīt šo iespēju – iet ātrāk pensijā – atraktīvāku.

Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Jānis Felsbergs gan uzsvēra, ka pensionāru federācija nekad nav uzskatījusi šo normu –

50 procenti priekšlaicīgās pensijas – par taisnīgu. Tā pieņemta krīzes karstumā, un tagad ir jāatjauno iepriekšējā situācija, tāpēc pensionāri atbalsta arodbiedrību. Diemžēl deputātu atsaucību tas neguva, un priekšlikums tālāk netiks virzīts (pret to bija Vienotības un Reformu partijas deputāti, bet par ZZS un SC). Tāpat Sociālo jautājumu komisija neatbalstīja ne deputāta A. Klementjeva, ne arodbiedrību priekšlikumus atjaunot piemaksu piešķiršanu jaunajiem pensionāriem, jo no šā gada tās vairs nemaksā. Saeima šonedēļ turpinās diskusijas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Aija Barča, pensijas, referendums

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats