Atlaižot gandrīz visus biroja darbiniekus, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šķietami iesaistījusies jaunā sīkskandālā, kas viņas neilgajā karjerā nebūt nav pirmais. Tikmēr kuluāros runā, ka šī situācija iezīmē daudz sarežģītākas politiskās intrigas.
Nepilna pusgada laikā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) piedzīvojusi vairākus skandālus – kašķēšanās ar Nacionālās operas vadību un literātiem, publiska netīrās veļas mazgāšana ar kādreizējo padoto Solvitu Zvidriņu, pārmetumi par aizdomīgajām attiecībām ar Gaismas pils būvniekiem un dīvains nekustamā īpašuma darījums. Tāpat ministre pēdējo dienu laikā veikusi lielo tīrīšanu savā birojā. Dažu dienu laikā amatus zaudējuši kultūras ministres biroja vadītājs Valters Bolēvics, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa, kā arī ārštata padomnieks profesionālās mākslas jautājumos Ints Dālderis un ārštata padomniece integrācijas un elektronisko mediju attīstības jautājumos Sarmīte Ēlerte, kuri paši reiz sēdējuši ministra krēslā. Situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ka gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis darbojas partijā Vienotība, kas kopā ar Ž. Jaunzemes-Grendes pārstāvēto Nacionālo apvienību strādā vienas koalīcijas ietvaros. Nerakstīta vienošanās paredz, ka nozaru ministrijās darbojas dažādu partiju cilvēki, kurus nav ierasts atlaist bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem.
Sarmīte Ēlerte
Neatkarīgajai atzina, ka viņai neesot racionāla skaidrojuma notiekošajam. «Manu viedokli neviens nav prasījis, lai gan vienmēr esmu bijusi gatava konstruktīvam dialogam,» pauda politiķe, norādot, ka viņai nekad neesot bijis dziļu domstarpību ar ministri. Tikmēr Ž. Jaunzemei-Grendei ir cits skaidrojums. «Es ticu starppartiju sadarbībai. Tieši tādēļ, uzņemoties ministres pienākumus, aicināju savā birojā citu partiju cilvēkus. Cerēju uz labu sadarbību, taču mūsu redzējums izrādījies tik atšķirīgs, ka šīm domstarpībām vairs nevar tikt pāri,» Neatkarīgajai klāstīja ministre. Nesaskaņu pamatā, pēc Ž. Jaunzemes-Grendes teiktā, ir jautājums par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļiem. «Kultūras cilvēki vēlētos atgriezties pie 2004. gada modeļa, kad fondā ieskaitīja līdzekļus no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, taču premjers un finanšu ministrs man ir apliecinājuši, ka šāds mehānisms vairs nebūs iespējams. Tas nozīmē, ka man kopīgi ar nozares profesionāļiem ir jāmeklē citi fonda darbības varianti. Taču Sarmīte Ēlerte un Ints Dālderis kultūras darbiniekus joprojām aicina cīnīties par atskaitījumiem no akcīzes nodokļa, kas ir gan manam, gan premjera viedoklim klaji pretējs uzskats,» rezumēja Ž. Jaunzeme-Grende.
Baumo, ka S. Ēlerte, kura, savulaik būdama kultūras ministre, ieguva plašus kontaktus kultūras darbinieku nozarē, ir apzināti kūdījusi profesionāļus pret jauno ministri. Tāpat kuluāros spriež, ka pēdējā pusgadā notiekošie skandāli kultūras nozarē nav nejaušība un ne tik daudz ir saistīti ar jaunās ministres neveiksmēm, cik ar apzinātiem mēģinājumiem kompromitēt Nacionālo apvienību, kuras augošais reitings kremt oponentam. Tādējādi līdz ar visa kultūras ministres biroja maiņu apvienība, iespējams, cenšas ministres tuvumā izvietot vienīgi viņai lojālus cilvēkus.
Tikmēr oficiālajā polemikā Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Vienotība ietur stratēģisku toleranci. Apvienības līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai apliecināja, ka «darba attiecībās arguments – koalīcijas partneru cilvēks – nevar būt noteicošais. Diemžēl sadarbība ar Sarmīti Ēlerti un Intu Dālderi nav attaisnojusies, un tas ir tikai normāli, ja ministre meklēs piemērotākus kandidātus.» Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) pārstāvis Mārtiņš Panke, komentējot premjera viedokli, atzina: «Atbildību par Kultūras ministriju šajā valdībā ir uzņēmusies Nacionālā apvienība, no kuras Ministru prezidents sagaida konstruktīvu sadarbību ar kultūras nozari. Ministru prezidents ir gatavs sniegt savu atbalstu šajā situācijā, jo ir būtiski atgūt kultūras nozares uzticību.
Rādīt reklāmu
