Parakstu vācēji, kuri šobrīd rīko akciju par referenduma ierosināšanu pilsonības jautājumā, lielas cerības liek tieši uz 9. maija pasākumiem. Tikmēr Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aicina visas Latvijas valsts amatpersonas, tostarp notārus, pie kuriem šie paraksti tiks nodoti, sargāt valsts tiesiskumu un suverenitāti: „No kā prasīt uzticību valstij, ja ne, pirmkārt, no šīs valsts amatpersonas!”
Paužot savu attieksmi par plaši izskanējušo informāciju par parakstu vākšanas organizēšanu automātiskai pilsonības piešķiršanai nepilsoņiem bez latviešu valodas prasmes, tieslietu ministrs uzsver, ka „daudziem Latvijas pilsoņiem 9.maijs asociējas ar mūsu valsts okupācijas režīmu, šī laika simbols ir arī tā dēvētais Uzvaras piemineklis, pie kura tiek plānots atceres pasākums, turklāt ar parakstu vākšanas kampaņu referendumam par grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Es kā tieslietu ministrs jau atkārtoti vēlos paust, ka pilsonību, izsakot savu vēlmi kļūt par pilsoni un apliecinot valsts valodas prasmi, var iegūt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, bet nekad šis pilsonības piešķiršanas akts nevar būt dāvana,” uzsver tieslietu ministrs G. Bērziņš.
Tieslietu ministrs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes vadība ir vienojušies par nepieciešamību paust kopīgu izpratni par tautas nobalsošanas (referendumu) ierosināšanas un organizēšanas procesa kārtību. Zvērināti notāri ir iesaistīti ikvienā Latvijas pilsoņu likumu ierosināšanas procesā, apliecinot personu parakstu īstumu. Lai garantētu neatkarību amata pienākumu pildīšanā, saglabātu zvērināta notāra neitralitāti, tieslietu ministrs aicina zvērinātus notārus savā darbībā izslēgt iespēju tikt iesaistītiem situācijā, kas iespējams var tikt tulkota kā pretvalstiska un līdz ar to diskreditētu notāra tēlu.
Notārs, pildot likumu un apliecinot personas paraksta īstumu, pārliecinās par personas identitāti, rīcībspēju, kā arī par to, vai persona, kas vēlas parakstīties, ir Latvijas pilsonis. Personu paraksta īstums nevar tikt apliecināts uz likumprojekta, kas ir pretrunā ar Satversmi, kā arī uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā valsts pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.
„Amatpersona ir pirmā, kurai jāapzinās savas rīcības nozīmība un atbildība pret valsti. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka neapdomīgs solis var maksāt mums mūsu valodu un mūsu Latviju! Mēs viennozīmīgi vēlamies pagātnei atstāt pagātni, kopīgi godinot karavīrus, bet Latvijai pieder nākotne ne tikai teritoriālā ziņā, bet arī latviešu valodas un tās nācijas attīstībā. Tādēļ aicinu visas Latvijas valsts amatpersonas būt lojālām savai valstij un sargāt tās tiesiskumu un suverenitāti!”
Rādīt reklāmu
