Atklājot Latvijas, Polijas un Igaunijas prezidentu sanāksmi saistībā ar maijā Čikāgā gaidāmo NATO samitu Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis pirmdien, 16.aprīlī, Belvedēras pilī, Varšavā, rīkoja vakariņas, kurās prezidenti pārrunāja galvenos sanāksmē izskatāmos tematus – drošības politikas, savstarpējas sadarbības un saskaņotas rīcības nozīmīgumu kolektīvo aizsardzības jautājumu risināšanā, kā arī attiecības ar trešajām valstīm, tai skaitā Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.
Kā portālam «
Apollo» pavēstīja prezidenta Preses dienestā, Bērziņš sarunās ar kolēģiem uzsvēra, ka līdzās drošības politikas jautājumiem un NATO samita tēmām ne mazāk svarīgi būtu apmainīties viedokļiem par Eiropas Savienības, Eiropas un visas pasaules ekonomiskajām aktualitātēm, jo situācija šobrīd ir ļoti nervoza un tuvākie pāris gadi var kļūt izšķirīgi šajā jomā.
«Mums ir jādara viss, lai situāciju līdzētu stabilizēt gan reģionā, gan kontinentā,» – piebilda Andris Bērziņš.
Runājot par kolektīvās aizsardzības jautājumu bloku, kas Varšavā notiekošajā sanāksmē šodien ir jāievada Latvijas prezidentam, Bērziņš pauda viedokli, ka tas būtu ieguvums ikvienam redzēt Krieviju pie sarunu galda kā konstruktīvu un prognozējamu partneri. Vienlaikus Valsts prezidents pauda pārliecību, ka nozīmīgs alianses vienotības pierādījums ir kopīgā aizsardzības plānošana un mācības.
Bērziņš atzina, ka tas ir vitāli svarīgi visam Baltijas un Austrumeiropas reģionam, lai alianses klātbūtne tajā būtu acīmredzama. Tādēļ arī reģions ir gatavs dot savu ieguldījumu šajā jomā.
Prezidenti bija vienisprātis, ka Čikāgas samits kalpos kā transatlantisko saišu nostiprināšanas piemērs un apliecinājums.
Otrdien Belvedēras pilī, turpinoties sanāksmei, notiks plenārsesija, kuras laikā tiks diskutēts par kolektīvo aizsardzību, tā saukto «gudro aizsardzību», par situāciju Afganistānā, kā arī par NATO gaisa patrulēšanas misiju Baltijas valstīs, NATO partnerības politiku un citām aktualitātēm, kas saistītas ar drošības politiku.
Rādīt reklāmu
