Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars neviennozīmīgi vērtē Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča pausto ideju organizēt kopīgu piemiņas dienu tiem, kas Latvijā pulcējas Leģionāru piemiņas dienā jeb 16.martā un Uzvaras dienā jeb 9.maijā.
«Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs šādu priekšlikumu interpretējam. Protams, ka idejiskais saturs 9.maijam un 16.martam ir ļoti atšķirīgs, lai neteiktu savstarpēji izslēdzošs. Jo viens [pasākums] tomēr nozīmē totalitāra režīma, varas apjūsmošanu, lai kā uz to skatītos. Otra [pasākuma] motivācija ir cīņa par neatkarīgu Latvijas valsti,» intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Dzintars.
Viņš uzsvēra, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības godināt savus karavīrus ikvienā datumā, vienīgi būtu nepieciešams vienoties, lai tas notiek, neslavinot totalitāros režīmus, raksta
Apollo.lv. «Ja to ir iespējams īstenot, man šķiet, tas ir maziņš, bet reāls solis uz priekšu,» sacīja Dzintars.
Viņš piekrīt, ka būtu nepieciešams panākt vienošanos, ka ne vienā, ne otrā atceres dienā nenotiek totalitāro režīmu slavināšana, - tā būtu jānosaka kā krimināli sodāms pasākums. «Diemžēl pie mums ikdienā pašlaik ir atļauts izmantot totalitārā režīma - PSRS simboliku, to nereti var redzēt uz ielām,» sacīja Dzintars.
Jau ziņots, Stankevičs intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» norādījis: «Mana ideja varētu šķist ķecerīga, tomēr to pateikšu. Kāpēc gan neuztaisīt vienu piemiņas dienu tiem, kas atzīmē 16.martu, un tiem, kas svin 9.maiju? Tātad - abām pusēm kopā. Mums taču ir Brāļu kapi - tur nāve izlīdzina un samierina visas karojošās puses. Karavīri tur guļ blakus cits citam un vairs nestrīdas. Tas ir labs izlīguma variants. Un tādu izlīgumu varētu pieņemt arī dzīvie, un mēs visi kopā aizlūgtu par viņu mūžīgo mieru.»
Rādīt reklāmu
