Kamēr Latgales iedzīvotāji gaida maksimāli konkrētus priekšlikumus par to, kā valdība grasās glābt Latgali, politiķi viņus izklaidē ar apšaubāmiem jokiem, dziesmām un ainiņām no kandžas tecinātāju dzīves.
Ar nožēlu jāsecina, ka konferencē netika nosaukta praktiski neviena konkrēta investīciju summa, projektu termiņi un apjomi, kvantitatīvi sasniedzamie mērķi. Taču konferences rīkotāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar lepnumu atzina, ka saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu par Latgales attīstību. Visas konferences gaitā politiķi nevienu no šiem piedāvājumiem tā arī sīkāk neizcēla, taču to izdarīja Improvizācijas teātra dalībnieki, kuri kariķēti pieminēja dažas no saņemtajām idejām, piemēram, piemaksas un lielākas algas par dzīvošanu Latgalē, jauna daudzfunkcionāla teātra un koncertu halle Rēzeknē, bezmaksas televīzijas dekoderi tikai ar Latvijas televīzijām u. c.
Par visnotaļ apšaubāmiem jokiem rūpējās arī konferences vadītājs Haralds Burkovskis, kurš aicināja apvienot Melno jūru ar Baltijas jūru, lai izveidotu Daugavpilī ostu, kā arī rosināja pārcelt Latvijas galvaspilsētu uz Latgali. Ne mazāk dīvainu humora izjūtu, kas brīžiem robežojās ar ņirgāšanos par Latgales problēmām, demonstrēja arī Improvizācijas teātra aktieri, kuri norādīja, ka mazo lauku skolu slēgšana esot pozitīva, jo, ejot ar kājām daudzus kilometrus līdz tālākajiem pagastiem, vietējie bērni varot kļūt par izciliem sportistiem, savukārt latgaliešu aizplūšana uz ārzemēm esot pozitīva, jo mazina konkurenci mājās paliekošajiem. Aktieri arī piedāvāja formēt Ventspils desantu, lai tas iemāca latgaliešiem strādāt, kā arī ķert čaklos igauņus un vest viņus strādāt uz Rēzekni, raksta
NRA.lv.
Kamēr konferences rīkotāji klātesošos izklaidēja ar dziesmām, jokiem un šova elementiem, reģiona uzņēmēji ministrus apbēra ar konkrētiem jautājumiem par izglītības problēmām, sabrukušajiem ceļiem, nodarbinātību, jaunām ražotnēm, pabalstu sistēmu, nodokļiem, investīciju apmēriem u. tml.
Konstruktīvā gultnē konferenci izdevās ievirzīt vienīgi Preiļu novada pašvaldības vadītājam Aldim Adamovičam, kurš pēc stundu ilgušā farsa nekautrējās norādīt, ka beidzot būtu «jāsāk runāt nopietni, jo mēs te tikai jokojam». Arī kāds bezdarbnieks «ar 20 gadu stāžu» pārtrauca dīvainās norises, norādot: «Mēs varam te padejot, varam skatīties uz blusām burkā, bet, ja netiks piedāvātas konkrētas lietas, Latgalē nekas nemainīsies.» Savukārt Preiļu siera valdes loceklis Jāzeps Šņepsts nekautrējās atzīt – viņam radies iespaids, ka ministri neizprot reālo situāciju Latgalē.
Dīvaino iespaidu par konferenci pastiprināja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) virspusējā attieksme pret daudziem smagiem jautājumiem. Taču pasākumu glāba ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš spēja sniegt visnotaļ konstruktīvas replikas. Atbildot uz klātesošo jautājumiem, D. Pavļuts pretstatā savam kolēģim demonstrēja kompetenci gan par investīciju projektiem, gan par nodokļu politiku un konkrētiem pasākumiem reģiona izaugsmei. «Latgalei pats svarīgākais ir darba vietas. Jā, jums pašiem ir jācenšas atrast sevī spēku, lai kļūtu par darba devējiem, taču arī valstij ir svarīgi nodrošināt darba vietas saprātīgā attālumā no cilvēku dzīvesvietas,» atzina ministrs. Viņš arī akcentēja: pamatā Latgale neatpaliek no citiem reģioniem dažādu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, taču šis novads bijis ļoti kūtrs, piedaloties starptautiskajās izstādēs un veicot mārketinga pasākumus. D. Pavļuts uzsvēra, ka Latgales uzņēmumi ļoti vāji apgūst ārējos tirgus, jo reģionam trūkst cilvēku ar izpratni par dalību ES projektos.
Jāatgādina, ka Latgales problemātika aktualizējusies pēc februārī notikušā divvalodības referenduma, kurā Latgale bija reģions, kas iestājās par krievu valodas legalizāciju. Novada iedzīvotāji neslēpa, ka tas lielā mērā bijis protesta balsojums, mēģinot pievērst valdības uzmanību degradētajam reģionam. Februāra beigās tika izveidota arī īpaša darba grupa, kam bija jāizstrādā rīcības programma Latgales sakārtošanai.
Rādīt reklāmu
