Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien izsludinājis Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu, portālu «Apollo» informēja Valsts prezidenta preses dienestā.
Minēto likumu, ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas viedokli, Bērziņš ierosināja, izmantojot savas Satversmes 65.pantā noteiktās tiesības un 2011.gada 28.decembrī iesniedzot attiecīgu likumprojektu Saeimai izskatīšanai.
Šis likumprojekts bija pirmais likumprojekts, ko prezidents iesniedzis Saeimai.
Likums nosaka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu tiesisko statusu un nodrošina tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem. Tā rezultātā būs iespējams veicināt plašāku ģerboņu juridiski korektu lietošanu, kas palīdzēs veidot un stiprināt sabiedrības kopīgu valstisko apziņu, skaidro prezidenta pārstāvji.
Starpkaru periodā minētajiem kultūrvēsturiskajiem apgabaliem ar 1930.gada 26.aprīļa Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā) bija noteikti ģerboņi. Šie noteikumi sniedza katra kultūrvēsturiskā apgabala ģerboņa aprakstu, kā arī noteica to lietošanas nosacījumus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas posmā tika atjaunoti un attiecīgi tiesiskajā regulējumā nostiprināti valsts simboli - valsts ģerbonis, karogs un himna, kā arī atjaunoti pilsētu ģerboņi un dažāda līmeņa administratīvi teritoriālām vienībām tika veidoti jauni ģerboņi, tomēr minētie kultūrvēsturiskie apgabalu ģerboņi valsts neatkarības atjaunošanas periodā un arī pēc tā nav atjaunoti un nostiprināti tiesiskajā regulējumā.
Likums neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām esošām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām, bet gan noteiktos gadījumos ļauj tos izmantot valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām.
Rādīt reklāmu
