Kaut arī referendumu par otru valsts valodu organizējusī Vladimira Lindermana biedrība Dzimtā valoda Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegusi gada pārskatu par biedrības iztērētajām finansēm, Drošības policija joprojām uzskata, ka referenduma organizācijas finansēšanā piesaistīti neskaidras izcelsmes līdzekļi.
Tāpēc VID veikšot padziļinātu biedrības finanšu pārbaudi.
Saskaņā ar V. Lindermana sniegto informāciju par biedrības iztērētajiem līdzekļiem aizvadītajā gadā, tajā skaitā pirmās un otrās kārtas parakstu vākšanā, biedrība pērn iztērējusi 16 766,49 latus.
Nauda iegūta no diviem avotiem – biedra naudu iemaksas un ziedojumiem. Un to attiecība esot gandrīz 1:1. Kaut arī V. Lindermans nespēja nosaukt precīzu biedru skaitu, viņš apgalvoja, ka jau labu laiku pirms referenduma kampaņas biedri tikuši brīdināti, ka drīz vajadzēs brīvus līdzekļus. Tāpēc arī katrs iemaksājis pēc savām iespējām, no pāris simtiem līdz summām, kas pārsniedz tūkstoti.
Ziedojumos biedrība savākusi otru iztērētās summas pusi. Pārsvarā ziedojušas fiziskās personas, no kurām tikai divas nav Latvijas rezidenti. 267 ziedotāji biedrībai atdevuši 1180 latu, bet vidējais ziedojums neesot pārsniedzis 33 latus, kaut arī bijušas būtiski mazākas un lielākas summas.
Tomēr, neraugoties uz šo detalizēto informāciju, Drošības policija joprojām ir pārliecināta, ka Dzimtā valoda nav spējusi izkliedēt aizdomas par citu valstu izcelsmes naudas izmantošanu šajā kampaņā. Tāpēc VID tiks uzdots veikt padziļinātu biedrības finanšu pārbaudi.
V. Lindermans vairākkārt uzsvēra, ka pirmsreferenduma kampaņa un pats referendums bijis tikai un vienīgi Latvijas iekšējā lieta, kurā nekādi trešie spēki nav piedalījušies. Viņš nosodīja un pielīdzināja politiķus fašistiskās Vācijas propagandas ministram Jozefam Gēbelsam, kas, bez mitas atkārtojot klajus melus, panāca, ka sabiedrība tiem notic. Līdzīgi rīkojušies arī politiķi, kas nepārtraukti skandējuši, ka referenduma kampaņā naudu ieguldījuši arī Kremlim tuvi spēki.
Lielākās pretenzijas V. Lindermanam ir pret aizsardzības ministru Arti Pabriku, kas savos izteikumos bijis visneuzmanīgākais – neesot izmantojis vārdus iespējams un varbūt. «Ir pilnīgi skaidrs, ka atbalsts referenduma organizētājiem nācis arī no ārpus Latvijas,» teicis ministrs. Uzskatot, ka viņš un viņa iniciatīva tiek apmelota, V. Lindermans nosūtījis Aizsardzības ministrijai vēstuli ar lūgumu A. Pabrikam atsaukt šo savu paziņojumu. Ja ministrs to neizdarīšot, tad krievu valodas aktīvists ir apņēmies pret ministru vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu, raksta
NRA.lv.
Jautāts, vai referenduma gatavošanā viņš nav konsultējies ar Krievijas speciālistiem, viņš neatbildēja, taču nenoliedza, ka referendums par otru valsts valodu Latvijā varētu būt izdevīgs kādai no Latvijas kaimiņvalstīm vai citām pusēm. «Politika ir tāda lieta, ka kādam vienmēr ir izdevīgi. Varbūt Krievijai, varbūt Eiropai, bet varbūt Amerikai,» teica V. Lindermans.
Rādīt reklāmu
