Saskatot apdraudējumu Latvijas valstiskuma pamatiem, Nacionālā apvienība (NA) šodien koalīcijas padomes sēdē nāks klajā ar trim priekšlikumiem, kas, pēc apvienības domām, palīdzēs šos pamatus nosargāt.
Tiesa, Rīgas pašvaldība vismaz vienam priekšlikumam, kuru atbalsta arī Vienotība, nepiekrīt jau tagad, raksta
NRA.lv.
Nacionālā apvienība uzskatot, ka notikušais referendums par krievu kā otru valsts valodu un atsevišķu spēku sāktā parakstu vākšana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, un citām līdzīgām iniciatīvām, kas potenciāli varētu apdraudēt Latvijas valstiskuma pamatus, liek izdarīt secinājumus. Un steidzami nepieciešams veikt pasākumus, kas aizsargātu Latvijas valstiskuma pamatprincipus un ilgtermiņā saliedētu sabiedrību.
Lai sasniegtu šo mērķi, NA koalīcijai piedāvās veidot vienotu bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība un audzināšana notiek valsts valodā. Vienlaikus tiktu saglabāta arī etniskās un kultūras identitātes ievirze tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu un citām ģimenēm.
Apvienība ir pārliecināta – nav attaisnojami, ka vairāk nekā 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts veicina sabiedrības segregāciju, jau no agras bērnības sadalot Latvijas iedzīvotājus nošķirtās kopienās. Vienotas bērnudārzu sistēmas ieviešana ilgtermiņā veicinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, sabiedrības saliedēšanos uz latviešu valodas bāzes un kopīgas sociālās atmiņas veidošanos.
Šim piedāvājumam noteikti pretosies Saskaņas centrs, jo tā līderis, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pārliecināts, ka pašvaldībai bērnu vecākiem jāpiedāvā izvēles iespēja – laist savus bērnus latviešu, krievu valodas vai jauktu grupiņu bērnudārzos. Viņš uzskata, ka NA mērķi par piederības sajūtas nostiprināšanu daudz veiksmīgāk var panākt, nodrošinot iespēju bērnu nodot jauktās grupiņās, kur mācības notiek abās valodās, vai izveidojot apstākļus, kuros citvalodīgie vecāki būtu ieinteresēti laist bērnus latviešu valodas bērnudārzos.
Paredzams, ka politiskas diskusijas izraisīs arī otrs NA piedāvājums – paplašināt nosacījumu loku, kādos pilsonim var atņemt pilsonību. Proti – pilsonība būtu atņemama personām, kuras publiski paudušas necieņu pret Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, veikušas darbības, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, aicinājušas likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību, spiegojušas ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā u. c. līdzīgos gadījumos. Šobrīd likums paredz, ka pilsonību var atņemt, piemēram, ja pilsonis bez valdības atļaujas dienē citas valsts armijā vai ieguvis citas valsts pilsonību. Apvienība pieļauj, ka jaunās normas varētu tikt attiecinātas tikai uz tiem pilsoņiem, kas pilsonību ieguvuši naturalizējoties.
Apvienība arī turpinās virzīt ideju, ka jāpaplašina Satversme, lai noteiktu jautājumu loku, par kuriem nav rīkojamas tautas nobalsošanas, piemēram, par pilsoņu loka paplašināšanu, naturalizācijas kārtības atvieglošanu vai valsts valodas lietojuma sašaurināšanu un citiem jautājumiem, kuru nodošana tautas nobalsošanai nevajadzīgi pakļauj riskam Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti. Šai iniciatīvai piekrīt arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš Tieslietu ministriju jau aicinājis izvērtēt iespējamos risinājumus.
Rādīt reklāmu
