09. augusts,
Vārda dienas: Genoveva, Madara
Sākuma lapa » Sabiedrība » Krievi prasa piekāpšanos, piedāvā - politkorektumu
Krievi prasa piekāpšanos, piedāvā - politkorektumu
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 22. februāris 2012, 13:30
Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.


Tikmēr labējās partijas pagaidām sola vienīgi integrācijas veicināšanu, kā arī gatavojas sarežģīt savu etnisko oponentu rīcībspēju, raksta NRA.lv.

Pēc nedēļas nogalē notikušās tautas nobalsošanas gan labējā, gan kreisā flanga politiķi ir vienādās domās, ka nedrīkst priecāties par referenduma rezultātiem un pazemot zaudētājus. Tā vietā esot nopietni jādomā, kā Latvijas pamatnācija sadzīvos ar citām minoritātēm turpmāk. Aiz politkorektiem saukļiem tomēr skaidri nojaušama labējo partiju nevēlēšanās praksē piekāpties krievvalodīgo prasībām. Referenduma naktī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars akcentēja: nedrīkst piekāpties Vladimira Lindermana un Nila Ušakova prasībām, jo tās esot šantāža. «Ja tagad piekāpsimies, viņiem būs āķis lūpā,» sacīja politiķis. Līdzīgu viedokli pauduši arī Vienotības līderi Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa, pēc kuru domām, jebkāda piekāpšanās krievvalodīgo prasībām, piemēram, atļauja iesniegt iesniegumus pašvaldībās krievu valodā vai brīvdienu piešķiršana pareizticīgo Ziemassvētkos, attālinātu sabiedrību no saliedēšanās.

Tā vietā, lai pēc referenduma izdarītu secinājumus un sāktu meklēt kompromisus, politiķi ar vēl lielāku azartu ieslīguši savstarpējos pārmetumos. Saskaņas centrs (SC) pieprasa solījumus, ka tiks saglabāta valsts apmaksāta izglītība krievu valodā un piešķirtas lielākas tiesības nepilsoņiem. SC uzskata, ka pašvaldībās ar lielu cittautiešu īpatsvaru, pašpārvaldes institūcijās būtu jāatļauj komunikācija krievu valodā. Tāpat tiek norādīts, ka nepilsoņiem būtu jāsniedz tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. SC arī izteicis draudus, ka, nesagaidot konkrētu pretimnākšanu no labējām partijām, tas varētu rosināt referendumu par 11. Saeimas atlaišanu.

Tikmēr labējās partijas negrasās praksē īstenot kādu no neviennozīmīgajām prasībām, tā vietā izvēloties savu etnisko oponentu rīcībspējas mazināšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šonedēļ pārrunājuši iespēju grozīt Satversmi, lai mainītu referenduma ierosināšanas kārtību. Politiķi uzskata, ka būtu jāpaaugstina kvorums referenduma sasaukšanai, lai «mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam». Tāpat parlamentā strādājošie labējie spēki ir vienojušies par nepieciešamību iespējami ātrāk mainīt Satversmi, lai tajā definētu valsts pamatvērtības, kas nav grozāmas tautas nobalsošanas gaitā.

Labējās partijas arī gatavas stingrāk definēt prasības attiecībā uz referenduma kampaņas finansēšanu un aģitāciju. Diskusija par šādiem likumdošanas uzlabojumiem sākusies pēc aizdomām par Krievijas finansiālu atbalstu divvalodības referenduma rīkotājiem. Saeimā pašlaik izveidota īpaša darba grupa referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanai. Plānots, ka politiķi spriedīs par referenduma aģitācijas finansējuma izcelsmes atklātumu, referenduma aģitācijas finansējuma apjomu, referenduma aģitācijas periodu un citu.

Līdztekus darbam pie stingrākas konstitucionālo vērtību aizsardzības Saeimas labējie spēki Latvijas krievvalodīgajiem tomēr sola arī lojālāku integrācijas politiku. Pagaidām solījumi nav tikuši tālāk par politkorektiem saukļiem. Iespējams, nonākšanu līdz praktiskiem darbiem apgrūtinās tas, ka kopš pērnā gada nogales starp Izglītības un zinātnes (IZM) un Kultūras ministrijām (KM) izvērtusies sīva cīņa par integrācijas jomas uzraudzību. Oktobra vidū koalīcija vienojās, ka turpmāk par integrācijas jautājumiem būs atbildīga IZM, kamēr KM pārziņā paliks tikai mazākumtautību jautājumi. Viens no Zatlera Reformu partijas aktīvākajiem ministriem Roberts Ķīlis uzreiz ķērās klāt pie jauna sabiedrības saliedēšanas plāna izveides, taču Nacionālās apvienības pārstāve, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende neslēpj, ka nevēlas atteikties no nozares, kuras pārraudzība nodrošina gan plašu labo darbu publicitāti, gan regulāru komunikāciju ar vēlētājiem.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Divvalodība, referendums

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats