Piecus gadus ilgušajā tiesu procesā, lai zinātnieks Uldis Bērziņš drīkstētu būt vienlaikus gan Latvijas, gan Zviedrijas pilsonis, kārtējā raundā uzvarējis zinātnieks. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izlems neturpināt tiesvedību, tad šis spriedums kalpos par precedentu daudziem citiem līdzīgiem gadījumiem.
Formāli Pilsonības likums U. Bērziņa situācijā nepieļauj dubultpilsonību un viņam no Latvijas pavalstniecības būtu jāatsakās labprātīgi. Pretējā gadījumā pilsonību atņem ar tiesas spriedumu. PMLP juristi šonedēļ iepazīsies ar sprieduma pilno tekstu, un tad arī būs zināms, vai tiesāšanās turpināsies, saka PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. U. Bērziņa advokāts Māris Jansons uzskata, ka likumu var tulkot gan pēc tā burta, gan pēc gara. Viņš aizstāvību balstījis, argumentējot, ka šajā gadījumā nepieciešams situāciju vērtēt, vadoties pēc likuma gara.
Iespējams, sava loma bijusi arī pašreizējai politiskajai nostājai, kas ļauj grozījumus Pilsonības likumā izskatīt lielākā tempā nekā līdz šim, kā arī paplašināt dubultpilsonības kritērijus. Pastāvot šādam fonam, Augstākā tiesa negaidot ir noraidījusi Naturalizācijas pārvaldes (NP) prasību atņemt Latvijas pilsonību habilitētajam doktoram fizikā U. Bērziņam, kurš 2007. gadā ir pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību, palikdams Latvijas pilsonis. Jāatgādina, ka Rīgas apgabaltiesa 2009. gadā apmierināja NP prasību un U. Bērziņam Latvijas pilsonība atņemta. Viņa cīņu par tiesībām būt Latvijas pilsonim daudzkārt aprakstījusi
Neatkarīgā.
Darba pienākumu dēļ zinātnieks kopš 2000. gada strādā Zviedrijā (tāpēc viņam ir nepieciešama šīs valsts pavalstniecība), bet atsevišķos projektos regulāri piedalās arī Latvijā, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtu. U. Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo ir neizpratnē, kāpēc argumenti, kas pieļauj vecās emigrācijas latviešu dubultpilsonību, netiek uzskatīti par pietiekamiem attiecībā pret zinātnieku un viņam līdzīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs mūsdienās. U. Bērziņš piebilst – vai tad viņa intelektuālo potenciālu Latvija nevēlas saglabāt un kāpēc tiek apšaubīta viņa ciešā saikne ar šo valsti? Viņš zinot Austrālijas pilsoni, kurš Latvijā neesot bijis ne reizi, taču dubultpilsonību gan saņēmis. Turklāt zinātniekam Latvijā ir ģimene, un šurp viņš brauc ļoti bieži.
U. Bērziņš neslēpj: «Cilvēciska nepatika man ir pret politiķiem Saeimā, kuri labi zina, ka pastāv problēma, bet lobē citas lietas pirmām kārtām.» U. Bērziņš atceras, kā pirms pieciem gadiem Stokholmā ticies ar toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru un jautājis, kā viņš vērtē, ka Latvijas pilsoņiem tiek atņemta pilsonība. Tolaik neformāli izskanējis, ka kaut kas ir jādara. Zinātnieks izlēmis tiesāties, jo nepiekrīt formulējumam – brīvprātīgi atteikties no pilsonības. «Es neatsakos, mani spiež atteikties,» viņš iebilst pret vardarbīgām metodēm. «Man bija cerība, ka kaut kas mainīsies, tikai nedomāju, ka tas ilgs piecus gadus,» tiesas procesus komentē U. Bērziņš.
PMLP katru gadu tiesā iesniedz vidēji 100 lietas, lielākoties ar prasību par pilsonības atņemšanu, ja tās saglabāšanu likums neparedz. «Līdz šim vienmēr sekoja spriedums par atņemšanu. Ja tiesa tagad uzliks vērtēt, kāds labums Latvijai no dubultpilsonības, tad nepieciešams arī zināt kritērijus, pēc kuriem vērtēt. Kurš tos izstrādās?» A. Rjabceva paustajā PMLP viedoklī saklausāms apjukums.
Rādīt reklāmu
