Sestdien gaidāmais referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai patiesībā ir cīņa par varu.
To intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» pauda Baltijas Starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmas direktore, asociēta profesore Ilze Ostrovska.
«Šis ir tas gadījums, kad politisko situāciju nevar skatīt atrauti no ainas, ko sniedz mediji. Krievvalodīgie mediji to pasniedz kā savu vērtību aizstāvēšanu, kas patiesībā tā nav. Diemžēl latviešu mediji šo stāstiņu laikus nav atmaskojuši. Patiesībā tā ir cīņa par politisko varu,» pauda Ostrovska.
Viņa norādīja, ka tie krievi, kas aktīvi iesaistījušies referenduma rīkošanā, patiesībā strādā pret savām interesēm, raksta
Apollo.lv.
«Ieviešot krievu valodu kā valsts valodu, nešaubīgi tiktu ietekmēti migrācijas procesi – tas migrācijas «koridors», kas pašlaik ved no bijušās PSRS dienvidiem uz Krieviju, tiktu pagriezts Latvijas virzienā. Apmēram tāpat kā mēs skatāmies uz Rietumeiropas valstīm un ASV, daudzi Kazahstānas, Uzbekistānas, arī Moldovas un pat Ukrainas iedzīvotāji skatās uz Latviju. Tā ir viņu iespēja paaugstināt labklājību,» sacīja Ostrovska.
Uz jautājumu, kurš ar referenduma palīdzību cīnās par varu, Ostrovska atbildēja, ka uz šo jautājumu pilnībā nevar atbildēt un tas būtu jāprasa drošības dienestiem.
«Aktīvo cīnītāju pirmajās rindās nekad nav tie, kuru interesēs notiek protesti un cīņa par varu. Ir vairāki momenti, kas provocē cilvēkus, kuri grib iegūt varu. Pirmkārt, tas, ka daudzi latvieši ir devušies prom, tātad te ir «tukša telpa». Otrkārt, tauta ir atsvešinājusies no varas, neuzticas tai, kritizē. Tas, protams, ir vilinājums tiem, kas gribētu iegūt Latvijas resursus un tos pārdalīt savās interesēs. Un tā jau nav tikai Latvijā, bet daudzās citās valstīs dažādos pasaules reģionos. Es nedomāju, ka notikumi Latvijā būtu jāskata atrauti no tā, kas notiek, piemēram, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Krievijā,» pauda Ostrovska.
Rādīt reklāmu
