Latvijas ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā nav atrodams solījums iesaistīties Eiropas Savienības (ES) un Krievijas bezvīzu režīma jautājuma risināšanā. Tāds solījums gan izskanēja 2010. gada decembrī, kad toreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers atradās vizītē Krievijā un sacīja, ka Latvija apņemas virzīt šā jautājuma ātrāku risināšanu ES ietvaros.
Ārpolitikas eksperti norāda, ka V. Zatlera izteikums uzskatāms par diplomātisku reveransu bez konkrētām saistībām, raksta
NRA.lv.
Politologs Pēteris Viņķelis uzskata, ka šis nav tik ļoti būtisks jautājums, lai to iekļautu ziņojumā. Turklāt 11. Saeimas darbības laikā Krievijas un ES bezvīzu režīms netiks ieviests un līdz tādam «vēl gaismas gadi ejami». Ārpolitikas eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts atgādina, ka V. Zatlera vizītes laikā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pateicis būtisku frāzi, proti, jautājums par Krievijas tautiešiem Latvijā pirmām kārtām ir Latvijas iekšpolitikas lieta. «Zatleram bija jādod kaut kas diplomātisks pretī un jāpaziņo, ka Latvija nebūs tā ES valsts, kas būs pret [bezvīzu režīmu],» saka K. Daukšts. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš piekrīt, ka V. Zatlers nav konkretizējis Latvijas atbalstu, vien atzinis, ka «tā ir vēlama lieta».
Taču Latvija rīkosies tāpat kā pārējās ES valstis, un noteicošās būs Krievijas un ES attiecības. «Manuprāt, šis jautājums tiek aktualizēts no Krievijas puses. No ES atbalsts vārdos izskan, bet praktiski soļi šāda pasākuma realizēšanai netiek veikti. Patlaban tas nav aktuāli Latvijas un Krievijas attiecību aspektā,» vienisprātis ar P. Viņķeli ir arī K. Daukšts. O. Kalniņš gan piebilst, ka jautājums par bezvīzu režīmu ir aktuāls, tomēr tas ir ES, nevis Latvijas kompetencē.
«Zatlera kungs toreiz izteica savu viedokli, bet Ārlietu ministrija to [ikgadējā ziņojumā] mīkstināja. Ne Latvija, ne kāds cits var steigties notikumiem priekšā,» ārlietu ministra ziņojumu vērtē O. Kalniņš. Kad Ārlietu komisijā 18. janvārī notika ekspertu diskusijas, jautājums par ES un Krievijas bezvīzu režīmu netika apspriests. «Nav kur steigties. Jāskatās, kāds viedoklis ir citās ES valstīs. Es arī atbalstu, ka šādam vīzu režīmam ir jābūt, bet tikai tad, ja visi priekšnoteikumi ir izpildīti. Nedomāju, ka Latvijai jālobē šī lieta,» savu viedokli izsaka O. Kalniņš.
Ārlietu ministrijas preses sekretāra Jāņa Sīļa atbildē teikts, ka jautājums par bezvīzu režīmu starp ES un Krievijas Federāciju (KF) joprojām ir ES un KF dialoga darba kārtībā. Latvija atbalsta iespējamu bezvīzu režīmu starp ES un KF pēc tam, kad tiks izpildīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi jeb kopīgie soļi šāda režīma ieviešanai. Latvijai ir svarīgi, lai visi šie priekšnosacījumi tiktu ieviesti kvalitatīvi un pilnībā, uz ko norādījis V. Zatlers 2010. gadā vizītes laikā Krievijā. Mūsu valsts vēlas, lai bezvīzu režīms atbilstu Latvijas interesēm, tam jāveicina Latvijas tūrisma industrijas un mūsu uzņēmēju intereses un interešu aizstāvība Krievijā. J. Sīlis informē, ka 2011. gada decembrī Briselē notikušajā ES un KF samitā tika apstiprināts Kopīgo soļu (Commun Steps) dokuments, kas dod iespēju runāt par bezvīzu režīma ieviešanu. Tas ir kompromisa dokuments par to, kas jāpaveic, lai nonāktu pie bezvīzu režīma, jo automātiski tāds netiks ieviests. Kopīgo soļu dokumentā ir uzskaitīti konkrēti pasākumi tādās jomās kā dokumentu drošība, nelegālās migrācijas apkarošana, biometrija, sadarbība tieslietās, atsevišķos ārlietu aspektos u.c., kas abām pusēm jāizpilda, lai varētu sākt sarunas par iespējamu bezvīzu režīma ieviešanu.
Rādīt reklāmu
