Visticamāk, jau šonedēļ kļūs zināms Satversmes tiesas lēmums par krievu valodas referenduma apturēšanu uz laiku, kamēr tiks vērtēts šā balsojuma tiesiskums. Tikmēr tautas nobalsošanas priekšdarbi jau ir sākušies un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) veikusi pirmos poligrāfijas darbu pasūtījumus.
Pagājušās nedēļas nogalē 30 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt februārī gaidāmās tautas nobalsošanas leģitimitāti. Politiķu iesnieguma pamatā bija daudzu ekspertu uzskats, ka valoda – līdztekus valsts himnai, teritorijai un neatkarībai – ir konstitucionālā pamatvērtība, kas nav grozāma.
Situāciju vēl jo sarežģītāku padara tas, ka parlamentārieši ST atzinumu lūguši novēloti. Līdz referenduma dienai – 18. februārim – atlicis tikai mēnesis, tāpēc ST spiesta rīkoties bez kavēšanās un jau šonedēļ varētu lemt par referenduma iesaldēšanu līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts galīgais lēmums par balsošanas tiesiskumu. Tiesa, tā kā konstitucionālo tiesību jautājumi ir ļoti jutīgi un saista milzīgu sabiedrības, kā arī politisko aprindu uzmanību, ST brīdina, ka jautājuma izskatīšana ieilgs vismaz uz septiņiem astoņiem mēnešiem.
To, ka visi ar Satversmes grozīšanu saistītie jautājumi tiek uztverti saasināti, apliecina arī politiķu nevēlēšanās prognozēt iespējamo ST rīcību. Neviens no
Neatkarīgās aptaujātajiem parlamentāriešiem nevēlējās komentēt tālākās norises.
Valsts prezidenta padomnieks Edgars Pastars izsaka minējumu, ka ST varētu gan pati pieņemt galīgo lēmumu, gan arī uzdot parlamentam lemt par to, kuri no Satversmes pantiem turpmāk nosakāmi kā negrozāmi. Savukārt politiskajos kuluāros izskan viedoklis, ka neatkarīgi no ST lēmuma tuvākajos mēnešos Latvijā, visticamāk, atkal saasināsies nacionālais jautājums. Ne Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs, ne Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai neslēpa, ka, viņuprāt, etniskās domstarpības vislielākajā mērā būs atkarīgas no ārpolitiskajiem procesiem un Krievijas investīcijām. Šo viedokli netieši apstiprina arī aktivitātes, ko iniciējusi kustība Par vienlīdzīgām tiesībām. Ir sākta parakstu vākšana, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem valstī dzīvojošajiem nepilsoņiem. Visiem, kas vēlas palīdzēt akcijas rīkošanā, atvērts ziedojumu konts ar mērķi apmaksāt notāru pakalpojumus cilvēkiem, kuri paši to nespēj izdarīt. Pirmajā posmā parakstu vācējiem jāsavāc 10 000 Latvijas pilsoņu paraksti. Ja tas izdosies, CVK būs jāorganizē otrais posms, kurā jāsavāc aptuveni 153 000 pilsoņu parakstu. Ja arī tas tiks izdarīts, sekos trešā kārta – referendums.
Tikmēr CVK ir spiesta turpināt gatavošanos referendumam, tāpēc ar papildu izdevumiem jārēķinās gan referenduma norises, gan arī tā atcelšanas gadījumā. Kā zināms, referenduma organizēšana valsts budžetam izmaksās ap 1,7 miljoniem latu. Nākamajā nedēļā CVK plāno apstiprināt vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ārvalstīs.
***
viedokļi
Augusts BRIGMANIS (ZZS):
– Neatbalstu vēršanos Satversmes tiesā. Ja šāda ierosme bija prognozējama, tad vajadzēja rīkoties daudz agrāk – jau tad, kad pirmo reizi tika vākti paraksti par divvalodību vai arī pirms Valsts prezidents nodeva šo jautājumu izskatīšanai Saeimā. Savukārt šobrīd iniciatīva izvērtēt referenduma leģitimitāti izskatās pēc koalīcijas bailēm no tautas balsojuma potenciālajiem rezultātiem. Galu galā par divvalodības iniciatīvu ir parakstījušies teju 200 tūkstoši cilvēku, un paziņot, ka viņi to darījuši nelikumīgi, ir nepareizi. Taču galvenais arguments pret vēršanos Satversmes tiesā ir tas, ka koalīcija un arī ZZS vēl pirms dažām nedēļām aktīvi aicināja cilvēkus doties balsot un pateikt pārliecinošu nē divvalodībai. Politiķi nedrīkst demonstrēt tik strauju viedokļu maiņu.
Aleksejs LOSKUTOVS (Vienotība):
– Es neesmu parakstījis iesniegumu Satversmes tiesai, jo uzskatu, ka referendums ir konstitucionāla tautas gribas izpausme. Ja kāds ir pārliecināts, ka lemšana par valsts valodu ir prettiesiska, tad par to bija jārunā daudz agrāk.
Nikolajs KABANOVS (SC):
– Pozīcijas rīcība ir tiesiskais nihilisms, jo parakstu vākšanas un referenduma ierosināšanas procedūras notika saskaņā ar konstitūciju. Precedents ar mēģinājumu pieprasīt Centrālajai vēlēšanu komisijai datus par deputātiem, kuri parakstījās par divvalodību, apliecina, ka šajā koalīcijā galvenais arguments ir – mums nepatīk un viss! Taču esmu pārliecināts, ka Satversmes tiesa nepieņems lēmumu par referenduma atcelšanu.
Valdis ZATLERS (Zatlera Reformu partija):
– Labākais veids, kā pārtraukt jebkādas spekulācijas par šo jautājumu, ir augsts dalības procents un skaidra atbilde referendumā, demonstrējot, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda Latvijā. Esam kritiski noskaņoti pret koalīcijas partneru vēršanos Satversmes tiesā, jo šobrīd referenduma apturēšana ir nokavēta, un sabiedrība atkal tikts šķelta.
Iveta GRIGULE (ZZS):
– Manuprāt, tas ir absurdi, ka ikviens var sākt vākt parakstus, lai vērstos pret valsts pamatiem – neatkarību, teritoriju, himnu. Beidzot jāpieliek punkts diskusijām par to, vai arī valoda ir negrozāma valsts pamatvērtība un vienīgi Satversmes tiesa var šajā jautājumā paust galavārdu. Ir jāsaņem kompetentas instances atzinums, lai pārtrauktu turpmākas interpretācijas un spekulācijas.
Rādīt reklāmu
