Vainojot valdību gan Eiropas Savienības regulu neievērošanā, gan iztikas līdzekļu gūšanas pēdējā varianta likvidēšanā, Latgalē rūgst arvien lielāka neapmierinātība ar lēmumu, kas liedz no kaimiņvalstīm katru dienu ievest ar nodokli neapliekamas cigaretes vai degvielu.
1. janvārī stājās spēkā norma, kas pierobežas iedzīvotājiem liedz katru dienu doties uz kaimiņos esošo Krieviju vai Baltkrieviju un atgriežoties nemaksāt nodokļus par ievestajām cigaretēm, degvielu un alkoholu. Saskaņā ar valdības lēmumu no kaimiņvalstīm ievest akcīzes preces un nemaksāt nodokļu starpību var doties tikai reizi nedēļā. Iecerēts, ka šādā veidā valsts tiks pie papildu 1,5 miljoniem. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka viens pierobežas iedzīvotājs, kas robežu šķērso 15 reižu mēnesī, valsts budžetam var radīt 662 latu zaudējumus mēnesī, raksta
NRA.lv.
Tomēr pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju un pašvaldību darbinieku redzējums būtiski atšķiras no valdības optimistiskajām prognozēm. Piemēram, Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs, atzīstot, ka valdības prognozes par 1,5 miljoniem latu varētu arī piepildīties, tomēr uzskata, ka viņa novada iedzīvotājiem uzlikta pārāk liela nasta.
«Tā ir divējādi vērtējama situācija. No vienas puses, tur iegūs 1,5 miljonus, bet tas viss ir uz mūsu iedzīvotāju pleciem,» saka S. Jakovļevs, piebilstot, ka šādi ikdienas braucieni uz kaimiņvalsti novada iedzīvotājiem ļāvuši piepelnīties. Turklāt Ludzas novadā neesot iespējams atrast darba vietas. «Tagad, ja cilvēki varēs braukt tikai reizi nedēļā, daži šā rūpala pārstāvji jau ir gatavi pamest Latviju un braukt peļņā uz ārzemēm,» teica pašvaldības pārstāvis.
Viņš uzskata, ka valstij vajadzētu cīnīties ar lielajiem kontrabandistiem, kas preci valstī ieved ar kravas automašīnām un vilcienu konteineriem. «Vajag apkarot lielos, nevis mazos. Tas pats cilvēks, kas atved mazliet degvielas, atved naudu mūsu mazajiem veikaliņiem. Tā jau ne pārāk spoži mēs šeit dzīvojam, bet tagad arī to mums aizliedz,» nemierā ar valdības paveikto ir ludzānietis.
S. Jakovļevs uzskata, ka valdībai un parlamentāriešiem vajadzētu vairāk rūpēties par Latgali un pierobežas reģioniem, piemēram, sniedzot nodokļu atlaides.Pašvaldības pārstāvis gan neslēpj, ka ir arī pozitīvas sekas aizliegumam – robežas šķērsošana ir kļuvusi vienkāršāka, bez garām rindām.
Konstruktīvāks ir Viļakas domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kas kritizē pašpasludināto tiesiskuma un demokrātijas koalīciju, jo tā ignorējusi Eiropas Savienības regulas. Politiķis atsaucās uz 918/83. regulu, kas nosaka, ka ar nodokļiem ES teritorijā iebraucošai automašīnai nevar aplikt tvertnē esošo degvielu un desmit litrus pārvadājamā benzīna kannā. «Tā tam vajadzētu būt, ja runājam par tiesiskumu. Ja ES grozīs regulu, tad mēs pildīsim tās noteikumus,» skaidro politiķis.
Tiesa, viņš nenoliedz, ka pat ES regula nepieļauj šādi ievestas degvielas atliešanu no tvertnes un tirdzniecību, taču viņš ir pārliecināts, ka ar šādiem pārkāpējiem jātiek galā tiesībsargājošajiem dienestiem.
«Mēs esam dzīvojuši pēc principa: līdz dievam augstu, līdz caram tālu. Arī labos laikus neesam izjutuši, esam vienmēr cīnījušies,» jautāts, kā labāk palīdzēt pierobežu reģioniem, bilda politiķis. Viņš aicināja parlamentāriešus un valdību, veidojot nākamo ES budžetu, radīt sistēmu, kas naudu reģioniem dala saskaņā ar tā kopproduktu, – jo mazāks kopprodukts, jo vairāk punktu naudas saņemšanai. «Un es nelobēju Latgali, tādi reģioni ir arī Kurzemē un Vidzemē,» teica S. Maksimovs.
Vienīgie, kas Saeimā nebalsoja par jauno kārtību, bija Saskaņas centra deputāti. Šā politiskā spēka pārstāvis, Saeimas prezidija loceklis Andrejs Klementjevs arī tagad saka, ka šīs normas ieviešana bijusi tikai imitācija cīņai ar kontrabandistiem, jo pierobežā dzīvojošie cilvēki nespējot ievest tik daudz puslegālo cigarešu, lai to īpatsvars Latvijā tuvotos 50 procentiem. Šādu statistiku parlamentārietim snieguši nozares profesionāļi.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kura partija atbalstīja izmaiņas normatīvajos aktos, atzina, ka pašu normu nevajadzētu atcelt, taču tos 1,5 miljonus latu, kurus prognozēts iekasēt, šādā veidā cīnoties ar pelēko ekonomiku, vajadzētu pārskaitīt uz attiecīgajiem novadiem. Šī gan esot tikai frakcijas izstrādātā koncepcija, par juridiskajām niansēm, kā to noformēt, vēl tikšot domāts.
Rādīt reklāmu
