05. augusts, Trešdiena
Vārda dienas: Arvils, Osvalds
Sākuma lapa » Sabiedrība » Raidījums: jau nākamnedēļ varētu apturēt valodu referendumu
Raidījums: jau nākamnedēļ varētu apturēt valodu referendumu
Autors: Apollo.lv / 15. janvāris 2012, 20:53
Par krievu valodas referenduma apturēšanu Satversmes tiesa var lemt jau nākamnedēļ un, iespējams,  tas tiks apturēts. Tādu varbūtību TV3 raidījumam «Nekā Personīga» izteica Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.


ST sola rīkoties cik vien var ātri, lai nepieļautu varbūtību, ka spriedums sekotu tikai pēc tam, kad jau būtu noticis antikonstitucionāls tautas balsojums. ST praksē jau iepriekš bijušas līdzīgas situācijas, kad nācies apturēt, piemēram, citās tiesās taisītu spriedumu izpildi, raksta Apollo.lv.

«Tad vienkārši mēs pasakām, ka šobrīd procesam ir jāapstājas. Nenotiek tālāk uz priekšu nekas, kamēr nav Satversmes tiesas sprieduma šajā lietā,» sacīja Kūtris.

Pēc tam spriedums taptu ne ātrāk kā 7-8 mēnešos, sīki un pamatīgi pētot katru juridisko niansi.

«Satversme pati par sevi ir ļoti lakoniski uzrakstīta. Satversmes tēvs – profesors Dišlers, 20.-30.gados ļoti daudz ir rakstījis par šo jautājumu, [norādot], ka aiz lakonisma ir jāredz tās vērtības un gars. Un Satversmes tiesa savos spriedumos ir ļoti bieži parādījusi, ka zem viena vārda vai lakoniskā teikuma, ir samērā dziļa doma iekšā. Tāpēc tiesai jālasa visas tās interpretācijas, kādas gadu gaitā ir bijušas par konkrēto normu un uz tā balstoties, var pieņemt šo tiesisko lēmumu,» norādīja Kūtris.

Jāsecina, ka valdošās partijas attapušās pārāk vēlu un palaistas garām iespējas vērsties tiesās jau tad, kad par antikonstitucionālo krievu valsts valodas ideju tika iesniegti pirmie desmit tūkstoši parakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Tas netika izdarīts arī nākamajā etapā, kad Nacionālās apvienības ministri valdības sēdē protestēja pret naudas piešķiršanu otrajai parakstu vākšanas kārtai. Arī vēlāk, kad paraksti jau nonāca pie Valsts prezidenta, un kad par tiem lēma arī Saeima, nekādu oficiālu apstrīdējumu nebija.

Tagad izrādās, ka ar gaišāko prātu bijis apveltīts Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars, kurš teju vienīgais spējis paredzēt problēmu vēl būdams students, kopā ar kolēģi Jāni Plepu. Jau pirms desmit gadiem, rakstot rakstīja avīzei «Jurista Vārds», Pastars saskatīja Satversmē neatbildēto jautājumu.

Piemēram, ja tauta caur parakstiem iesniedz pilnībā izstrādātu valsts budžeta projektu, ir skaidri saprotams - ja Saeima to labo vai noraida, referendumu rīkot nedrīkst. Toties par valsts valodu Satversmē ir teikts, ka referendums ir jārīko gadījumā, ja pati Saeima atbalstījusi izmaiņas valsts valodas statusā. Bet – ko darīt, ja Saeima, gluži otrādi, tādu projektu ir noraidījusi, kā tas noticis šobrīd?

«Ja Saeima pieņem, ir referendums, ja Saeima nepieņem – jautājuma zīme! Te ir atslēga juridiskā šajā brīdī,» skaidro Pastars.

Taču viņa atrastās problēmas risināšanai līdz pat šai nedēļai īsti nebija atsaucības ne politiķu, ne kolēģu vidū. Tagad steidzams glābiņš tiek meklēts Satversmes tiesā. Pastars uzskata, ka referenduma apturēšana ir juridiski iespējama un varbūt arī izdosies, bet jāpatur prātā, ka tas ir faktiski pielīdzināms abortam septītajā mēnesī.

Izšķirošo «jā» pirmie ir pateikuši Nacionālā apvienība, kas arī sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai un par lēmuma pareizību pārliecinājuši arī  kolēģus «Vienotības» frakcijā.

«Ja ir kāda kļūda juridiski izdarīta, tad ir nevis jāsamierinās, ka tagad jau referenduma datums ir izsludināts un tas ir noformēts. Ļoti labs salīdzinājums bija Raivim Dzintaram,» stāsta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, (V).

«Es šo referendumu salīdzinu, piemēram, ar okupāciju, kas arī ir prettiesisks akts un šo notikumu nekā citādi kā prettiesisku aktu nevar skaidrot. Taču, ja tas notiek, mums ir jāpretojas un tieši tāpat ir arī ar referendumu,» skaidro Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Referenduma apturēšanas vai pat izbeigšanas vājā puse ir iespaids, ka politiskā elite nobijusies no referenduma. Uz to varētu neatnākt tik daudz Latvijas patriotu, kā bija cerējuši, piemēram, Zaļie zemnieki, kas aicina latviešu valodai savākt miljons balsu.

Taču, ja proporcija starp latviešu un krievu valodas aizstāvjiem nesanāktu tik skaista, tas varētu dot papildu argumentus «Saskaņas centram» un viņu līdzjutējiem Kremlī, lai turpinātu cīnīties, piemēram, par otras valsts valodas ieviešanu pašvaldībās. Joprojām arī valdošajā koalīcijā pastāv pretēji viedokļi.

«Manuprāt, nav efektīvāka līdzekļa, lai pateiktu skaidri «jā» latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai un piedalīties referendumā. Lai būtu augsts dalības procents un mums ir ļoti skaidra atbilde – «nē» otrai valsts valodai,» raidījumam sacīja Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

Valsts prezidents atkal ir izvēlējies labāk pastāvēt malā un klusējot nogaidīt, kas būs tālāk.

Tikmēr izskatās, ka «lindermanieši» un «Saskaņas centrs» grasās atbildēt ar jaunām sabiedrību konfrontējošām iniciatīvām, piemēram, par Saeimas atlaišanu vai citiem Satversmē atļautiem referendumu projektiem un nepiekrīt, ka, atbalstot krievu valodas referenduma ideju, būtu rīkojušies antikonstitucionāli.

«Šobrīd tas ir protesta izpausmes veids, varbūt ne labākais, bet tāds nu viņš ir un es personīgi neuzskatu par nekādu nelaimi būt kopā ar saviem vēlētājiem un saglabāt viņu uzticību labākiem laikiem,»  uzskata «Saskaņas centra» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.  


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Gunārs Kūtris, referendums, Satversmes tiesa

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats