Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars pozitīvi vērtē Olšteina grupas un vairāku citu politiķu nosodījumu par CVK definēto jautājumu vēlēšanu zīmē gaidāmajā referendumā par grozījumiem Satversmē, kas krievu valodai noteiktu otras valsts statusu.
To Cimdars atzina intervijā Latvijas Radio.
«Es tos vērtēju pozitīvi. Kaut vai tādēļ vien, ka cilvēki ir pieslēgušies, piesaistījuši savu uzmanību šim jautājumam pietiekoši savlaicīgi. Viņi cenšas darīt visu, lai būtu vislabākais pozitīvais efekts,» sacīja Cimdars.
Cimdars pastāstīja, ka šodien paredzēta tikšanās ar Olšteina grupas deputātiem, kurā tiks pārrunāts redzējums par konkrēto jautājumu.
Cimdars uzskata, ka jautājums ir noformulēts pareizi, bet problēma, kas tiek identificēta, ir ka uz šīs vēlēšanu zīmes nav pieminēta krievu valoda.
Cimdars uzskata, ka krievu valoda nevarētu tikt pieminēta pašā jautājumā, jo jautājumam ir jābūt uzdotam maksimāli precīzi. «Un ja mēs jautājam tikai par valodas statusu, tad paliek neuzdots jautājums vēl par četrām tēmām, jo kopumā tiek piedāvāts grozīt piecus Satversmes pantus. Uzdodot tikai vienu precizējošo jautājumu, to var uzskatīt par maldinošu jautājumu un pēc starptautiskās prakses tas ir nepieņemami,» norādīja Cimdars.
CVK vadītājs uzskata, ka balsošanas zīmē varētu iekļaut plašāku skaidrojumu. CVK vēl ir jāapstiprina zīmes dizains, kas ietver arī skaidrojošo daļu. Līdz šim skaidrojošā daļa aprobežojās tikai ar tekstu - ja atbalsta grozījumus, tad jāievelk krustiņš «par», ja ir pret tiem, tad jāievelk krustiņš «pret». Cimdars pieļāva, ka šoreiz varētu skaidrojošo daļu vērst citā formātā tā, lai zīmē būtu rakstīts par krievu valodas statusu.
Rādīt reklāmu
