Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Arņa Cimdara minētie argumenti, kāpēc pašreizējo vēlēšanu zīmes tekstu nevar papildināt ar vārdiem «kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu», liek šaubīties par to vai viņš pats saprot, kas notiek viņa vadītajā komisijā.
Tā uzskata parlamenta neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Jānis Upenieks, raksta
Apollo.lv.
Upenieks norāda, ka CVK vietnē skaidri un gaiši ir uzrakstīts vēlēšanu zīmē pašlaik rakstītā jautājuma skaidrojums: «Ja vēlētājs atbalsta izmaiņas Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē jāatzīmē atbilde «Par». Ja vēlētājs ir pret grozījumiem Satversmē un neatbalsta valsts valodas statusa noteikšanu arī krievu valodai, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē jāatzīmē atbilde «Pret»».
«Ja Cimdara kungs publiski runā par to, ka vēlēšanu zīmē pagaidām plānoto jautājumu nevar papildināt ar Neatkarīgo deputātu grupas piedāvāto tekstu, jo tad vienlaikus būtu jāskaidro, ka 18. februāra referendumā būs jābalso par likumprojektu, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valodas un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodās, rodas jautājums vai Cimdara kungs vispār zina, kādu informāciju viņa darbinieki ievieto CVK mājas lapā, lai skaidrotu ko nozīmēs vēlētāju izdarītās izvēles «Par» vai «Pret»,» skaidro deputāts.
Jau vēstīts, ka pēc vairāku sūdzību saņemšanas, neatkarīgo deputātu grupa oficiālā vēstulē vērsusies pie Cimdara ar aicinājumu komisijai pārskatīt savu lēmumu un piedāvājusi kā papildināt 18.februāra tautas nobalsošanas zīmi.