05. augusts, Trešdiena
Vārda dienas: Arvils, Osvalds
Sākuma lapa » Sabiedrība » Politikas vērotāji valsts apmaksātu kampaņu pirms tautas nobalsošanas uzskata par bezjēdzīgu
Politikas vērotāji valsts apmaksātu kampaņu pirms tautas nobalsošanas uzskata par bezjēdzīgu
Autors: Ilze Upīte, Jānis Lasmanis / NRA.lv / 5. janvāris 2012, 11:04
Ministru prezidenta Valda Dombrovska pēdējā laika izteikumi liek noprast, ka premjers un viņa pārstāvētā partija Vienotība vēlētos pirms referenduma īstenot informatīvo kampaņu.


Valsts prezidents Andris Bērziņš ietur konstruktīvāku pozīciju, bet politologi ir skarbi savos spriedumos par fonu, kādā notiks divvalodības referendums. Ieceri piešķirt valsts līdzekļus kampaņai, kas mudinātu vēlētājus piedalīties balsošanā, eksperti nekautrējas saukt par analfabētismu tiesiskuma jautājumos, savukārt atmosfēru, kas valda ap referendumu – par šizofrēnisku.

Vakar V. Dombrovskis atzina – Saeimas nostāja esot ļoti svarīga, jo tas ir likumdevēja konstitucionāls jautājums. «Manuprāt, tai jābūt informatīvai kampaņai, kas skaidro valsts pamatus un kas neaprobežotos tikai ar referendumu,» pauda premjers. Tikmēr Valsts prezidents Andris Bērziņš ietur konstruktīvāku pozīciju, vairāk atbalstot neitrālu valsts varas pozīciju. «Neatkarīgi no tā, kāds būs lēmums par dalību referendumā un balsojumu tajā, apzinieties – ka balsojums par valsts valodas statusa maiņu vienlaikus būs balsojums pret Latviju kā valsti. Padomāsim par to, kādēļ tas notiek šobrīd un kam šāda sabiedrības šķelšanās ir izdevīga.

Divdesmit neatkarības gadi ir apliecinājuši, ka Latvija var kļūt par valsti ar vienotu nāciju, taču integrācijai un vienotas nācijas tapšanai ar valodas zināšanu vien nepietiek. Kopīgas vērtības, savstarpēja cieņa, cilvēciska sapratne, tolerance ir tie pamati, uz kuriem mums jāceļ Latvijas nākotne,” savā Jaungada uzrunā pauda prezidents.

Jau ziņots, ka 18. februārī Latvijā notiks tautas nobalsošana par divvalodības ieviešanu. Referendumā balsošanas zīmēs būs viens jautājums, proti, Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu? Jautājumam sekos divas iespējamās atbildes – par un pret –, no kurām katrs vēlētājs izraudzīsies vienu. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem būs jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb 771 350 pilsoņiem.

Paši politiķi, kā arī vairākums ekspertu, tostarp Valsts prezidents, uz gaidāmo referendumu raugās skeptiski, uzsverot, ka reāla divvalodības ieviešana ir praktiski neiespējama, jo referendumā, visticamāk, nepiedalīsies nepieciešamais vēlētāju kvorums. Tomēr valdošā koalīcija nākusi klajā ar paziņojumu, ka tuvākajā laikā lems par valsts apmaksātu informatīvo kampaņu, kas ne vien mudinātu doties balsot, bet arī skaidrotu sabiedrībai valsts konstitucionālos pamatus. Politologi gan brīdina, ka informatīvās kampaņas kontekstā var rasties daudzi jutīgi jautājumi, tostarp, piemēram, cik neitrāls būs vēstījums sabiedrībai un vai tajā neparādīsies mājieni par vēlamo atbildi uz referenduma jautājumu. Jāatgādina, ka šobrīd valdošo koalīciju veido trīs labējās partijas, tostarp Nacionālā apvienība, kas asi iestājas par latviskajām vērtībām un valodu. Tāpat jāatgādina, ka Saeimas debatēs par divvalodības ieceri emocionāls viedoklis par šo jautājumu bija arī Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai, kas solīja vienmēr un visur aizstāvēt tikai latviešu valodu. Līdz ar to Saeimas kreisā flanga politiķi ir pauduši bažas, ka informatīvajā kampaņā parādīsies mudinājums izdarīt referendumā kādu konkrētu izvēli.

Arī polittehnologs Jurģis Liepnieks Neatkarīgajai atzina, ka, viņaprāt, ierosme par valsts apmaksātu aģitāciju apliecinot šīs ieceres autoru analfabētismu demokrātijas un tiesiskuma jomā. «Līdzīgi kā mēģinājums pieprasīt atklāt to deputātu vārdus, kuri piedalījās parakstu vākšanas akcijā, arī ideja par informatīvo akciju ir neaprakstāma muļķība, ko turklāt pauž tā dēvētā tiesiskuma koalīcija. Visas šīs norises ir divdesmit gadus ilgā integrācijas procesa neveiksme, kas turklāt var radīt starptautisku skandālu,» pauda eksperts.

Politologs Aigars Freimanis atzina, ka pati referenduma ideja ir tik jutīga, ka rada milzīgu emocionālo jucekli. «Valsts līdzekļu piešķiršana aģitācijai tīri teorētiski var radīt jautājumu gan par cilvēktiesībām, gan minoritāšu tiesībām, valstiskuma tiesībām... Saskatīt konstruktīvo kodolu šajā jūklī ir ļoti sarežģīti. Taču viens gan ir skaidrs: kampaņā nekādā gadījumā nedrīkst būt ne mazākās nokrāsas par labu vienai vai otrai pozīcijai,» komentēja A. Freimanis. «Taču atmosfēra ap referendumu ir tik šizofrēniska, ka mans ieteikums koalīcijai būtu abstrahēties no šiem procesiem un ļaut visam iet savu gaitu. Protams, labi pārdomāta, stratēģiska rīcība būtu daudz labāka. Piemēram, ja, pārvarot savstarpējās antipātijas, visas Saeimas partijas nāktu klajā ar kopīgu vēstījumu sabiedrībai par nacionālā naida novēršanu. Taču, zinot partiju nespēju tautas un valsts interesēs atteikties no individuālajām ambīcijām, es tomēr ieteiktu politiķiem norobežoties no referenduma, lai ar neprasmīgām rīcībām neradītu vēl lielākas problēmas,» sacīja eksperts.

Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka valsts ir tiesīga paust savu viedokli par tik būtisku jautājumu kā konstitucionālie pamatprincipi, taču arī viņš brīdina, ka visām aktivitātēm jābūt ļoti izsvērtām un pārdomātām, jo ikviena neprasmīga politiķu rīcība var diskreditēt referenduma ideju.

***

Informēs vai spodrinās savus mundierus?

Parlamentā ievēlēto partiju Saeimas frakciju priekšsēdētāji atbild uz Neatkarīgās jautājumiem par nepieciešamību pirms referenduma īstenot informatīvo kampaņu un arī par tās iespējamo vadītāju. Šobrīd nosaukta viena kandidatūra – premjera padomniece un bijusī kultūras ministre, bet 11. Saeimā neievēlētā Sarmīte Ēlerte.

Jānis URBANOVIČS (Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs):

– Tas ir ļoti politizēts pasākums. Ap to daudzas partijas, tajā skaitā valdošajā koalīcijā esošās, mēģina spodrināt savas krāsas. Tas nav peļami, un to viņi var darīt, jo viņiem ir sponsori un lieli pieejamie līdzekļi no atbalstītājiem. Taču nedrīkstētu bāzt roku valsts maciņā. Tas būtu negodīgas politikas prakses turpinājums. Tas nekas, kad administratīvais resurss tiek iedarbināts, kad valdības vadītāja mundieris tiek spodrināts, to vēl var pieciest, bet, kad visu iedzīvotāju nodokļi tiek tērēti partijas grupu politikas dēļ, tas nav pieņemami.

Runājot par Sarmītes Ēlertes virzīšanu kampaņas vadītājas postenim – ja kampaņa nenotiktu par valsts naudu, tad ir vienalga, ko dara Vienotība un kādi Vienotības cilvēki ar to nodarbojas. Taču, ja to dara par valsts naudu, tad tas nav pieņemami.

Savukārt referenduma iespējamie rezultāti nekādi negrauj valsts konstitucionālos pamatus, referendums ir leģitīms pasākums. Man ir saprotama pozīcija: gan to cilvēku pozīcija, kas piedalīsies referendumā, gan to, kas nepiedalīsies. Visi viņi ir mūsu, Latvijas cilvēki, viņi nekur nepazudīs, viņi tepat dzīvos arī tālāk. Tāpēc šāda kūdīšana, ka vieni ir pareizāki par otriem, maigi sakot, ir politiska aušība, jo visi sarunātie komplimenti nekur nepazudīs, tie paliks atmiņā.

Dzintars ZAĶIS (Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs):

– Informatīvās kampaņas par valsts valodu pirms referenduma jēga ir tieši tādi pati, kāda bija informatīvajai kampaņai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Sabiedrība tika informēta par to, ko nozīmē dalība ES un kas mainīsies viņu ikdienā. Opozīcija mums pārmet, ka šajā kampaņā koalīcija izmantos valsts resursus, lai spodrinātu savus mundierus. Tomēr nevajag jaukt divas dažādas lietas. Viena lieta ir tas, ko varētu darīt, lai informētu sabiedrību par referenduma būtību, kas notiks par valsts naudu, un tā nav uzskatāma par politisko kampaņu. Te nav runa par partiju viedokļu paušanu, ja kāda partija to darīs, tad pati par saviem līdzekļiem. Savukārt Sarmīte Ēlerte ir premjera padomniece, turklāt viņai ir nepieciešamā pieredze šādas kampaņas vadīšanai.

Valdis ZATLERS (Zatlera Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs):

– Par šādas kampaņas iespējamību pagaidām ir runāts tikai ar atsevišķiem partijas Vienotība politiķiem, taču nopietni par šo jautājumu tiks lemts un diskutēts koalīcijas padomes sēdē nākamajā nedēļā. ZRP šis jautājums ir arī jāizdiskutē frakcijā un valdē. Situācija, kāda ir izveidojusies saistībā ar referendumu, prasa aktīvu valsts rīcību – tāpēc svarīgs ir šīs kampaņas saturs un ilgtermiņa mērķi. Uzskatām, ka kampaņai būtu atdeve tad, ja tā nāktu ar proaktīvu un pozitīvu aicinājumu visiem – kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem – apgūt latviešu valodu un aktīvi iesaistīties valsts dzīvē ar konkrētiem piemēriem, kur un kādā veidā to iespējams īstenot. Ja tiks panākta vienošanās par kampaņas nepieciešamību, par tās īstenotāju, visticamāk, lems koalīcijas padome un valdība.

Augusts BRIGMANIS (Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs)

– Katrs vārds, kas teikts latviešu valodas aizstāvībai kā valsts valodai, ir lietā un vietā, taču tai nevajadzētu būt kampaņai. Izskatās, ka tagad kāds ir pamodies un nu izvērsīs kampaņu. Šobrīd arī izskatās – kāds domā, kā labāk to ideju iestāstīt tieši tagad, jo kādam politiķim gribas parādīt sevi kā milzīgu patriotu, bet negribas, lai to pieķer, ka viņš tērē valsts naudu sava tēla spodrināšanai. Tad nu informatīvo kampaņu izdomā. Kad Osipovs [Jevgeņijs Osipovs, viens no idejas par krievu valodas kā otras valsts valodas lielākajiem aizstāvjiem un popularizētājiem] vāca parakstus par referendumu, tad kampaņu nevajadzēja. Šīs lietas ir jādara ikdienā, tur kampaņas neder, tas ir grūts, sūrs ikdienas darbs, kur pašiem politiķiem jārāda priekšzīme.

Tas, ka kampaņas vadīšanai virza Sarmīti Ēlerti, manā skatījumā ir nožēlojams fakts. Man nekas nav pret šo cilvēku, bet viņa nav ievēlēta Saeimā un līdz šim arī ar to politiku viņai gājis visai švaki, taču novēlu, lai viņai veicas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Dzintars Zaķis, Jānis Urbanovičs, Jurģis Liepnieks, referendums, Sarmīte Ēlerte, Valdis Dombrovskis, Valdis Zatlers

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats