Šodien Saeimā AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes loceklis Uldis Bariss tikās ar triju parlamenta komisiju deputātiem, lai detalizēti skaidrotu elektroenerģijas cenas izmaiņas reģionā, to ietekmi uz elektrības tarifiem Latvijā un Latvijas energokompānijas plāniem atbalsta sniegšanā lielai daļai Latvenergo klientu.
Šodien Saeimā AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes loceklis Uldis Bariss tikās ar triju parlamenta komisiju deputātiem, lai detalizēti skaidrotu elektroenerģijas cenas izmaiņas reģionā, to ietekmi uz elektrības tarifiem Latvijā un Latvijas energokompānijas plāniem atbalsta sniegšanā lielai daļai Latvenergo klientu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēdē Latvenergo vadība iztirzāja galvenos tarifu izmaiņu iemeslus, tās palīdzības formas, ko Latvenergo kopā ar partneriem piedāvās mazāk aizsargātām lietotāju grupām, kā arī iepazīstināja ar tikko veiktu analīzi par elektroenerģijas patēriņu un izmaksu īpatsvaru kopējos komunālajos maksājumos Latvijā.
Pētījums liecina, ka kopumā komunālajiem pakalpojumiem ziemas periodā vidēji ģimenes budžetā ir jāatvēl ap 20%. No tiem klienti ar elektrības patēriņu līdz 400 kWh (kilovatstundas) mēnesī elektrības maksājumam tērē 4%, ar patēriņu līdz 600 kWh – 7%, ar patēriņu virs 600 kWh – 11%.
Svarīgi, ka klientu grupās ar lielāku elektroenerģijas tēriņu ir būtiski mazāki tēriņi par siltumapgādi, piemēram, mājokļi ar elektrības patēriņu līdz 200 kWh no komunālajiem maksājumiem par elektrību tērē ap 3% un par apkuri – ap 9%, savukārt klienti, kas lieto 600 kWh un vairāk mēnesī, par elektrību tērē ap 11%, toties par siltumu – vien ap 2% no komunālajiem maksājumiem.
Datu analīze apliecina, ka būtisks aspekts elektroenerģijas un citu maksājumu proporcijā veidojas no tā, kāda resursa apkure un siltā ūdens ieguve tiek lietota konkrētā klienta mājoklī: būtiski lielāks elektrības patēriņš ir tajās mājvietās, kurās tiek lietoti elektriskie ūdens sildītāji (t.s. boileri), attiecīgi – izslēdzot jebkādus citus tēriņus par centralizēto siltā ūdens apgādi. Taču arī šajā grupā elektroenerģijas tarifu pieaugums kopējo maksājumu par elektroenerģiju īpatsvaru palielinās vien par 2%, - no 9% līdz 11% mēnesī.
Kā ziņots iepriekš, būtiskākie elektroenerģijas tarifa pieauguma faktori ir elektrisko tīklu pakalpojumu tarifu pieaugums, kas tika apstiprināti janvārī un ietekmē gala cenu par 11%, un elektroenerģijas tirgus cenas un obligātā iepirkuma izmaksu pieaugums ar ietekmi uz gala elektroenerģijas fiksētajiem tarifiem par 10%.
Apzinoties krīzes sekas, arī šobrīd Latvenergo īsteno atbalsta programmu, diferencējot tarifu. Tarifu plāns ir atbalstošs visām mājsaimniecībām, jo paredz nevis lineāru tarifu paaugstināšanu, bet nosaka apjomu – 1200 kWh gadā, par kurām visām privātpersonām būs jānorēķinās pēc līdzšinējā tarifa - 0,0825 Ls/kWh. Līdz ar to ar šo tarifu plānu atbalstītas būs visas mājsaimniecības Latvijā. Tostarp, arī tās, kas patērē vairāk par 1200 kWh gadā.
Latvenergo kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju turpinās darbu pie sociālās atbalsta programmas izstrādes, kas paredz visām daudzbērnu ģimenēm papildus lietot 2400 kWh elektroenerģijas par līdzšinējo tarifu. Savukārt visām trūcīgajām ģimenēm ar bērniem saņemt 500 kWh gadā par brīvu.
Tarifu plāns paredz, ka no šī gada 1.aprīļa visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā līdzšinējais Starta tarifs – 0,0825 Ls/kWh. Savukārt no 1201 kWh tiks piemērots Pamata tarifs - 0,1074 Ls/kWh.
Rādīt reklāmu
