Par spīti naftas pārpilnībai, Irānai nākas importēt 40 procentus
degvielas, jo valsts naftas pārstādes rūpnīcu jaudas nepietiek, lai
nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības. Rietumvalstis, uzskata Vācijas
izdevums „Die Welt”, var izmantot šo faktu un izprovocēt Irānā masu
sacelšanos.
Degvielas cenas Irānā subsidē valsts, un benzīns jau divus
gadus nemainīgi maksā 10 eirocentus litrā. Taču tā kā degvielas
nepietiek, valsts iepērk importa benzīnu, turklāt par pasaules tirgus
cenām. Šie iepirkumi Irānai ik gadu izmaksā sešus miljardus ASV dolāru.
Pēc 12. jūnija, prezidenta vēlēšanu dienas, Irānā sākās masu protestu vilnis, kas tika nežēlīgi apslāpēts. Vienlaikus cilvēki vēlas ne tikai politisku brīvību, bet arī materiālus labumus un lielāku dalību valsts potenciālo bagātību sadalē.
Importa degviela ir prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada (attēlā) Ahileja papēdis, uzskata „Die Welt”. Šī gada sākumā ASV prezidents piedāvāja Irānai dialoga atjaunošanu. Ja Ahmadinedžads atteiksies no dialoga, tad ir iespējama „benzīna embargo” ieviešana. Šajā gadījumā režīms nonāks zem valsts iedzīvotāju spiediena. Vācu izdevums arī atgādina, ka benzīna cenu paaugstināšana 2007. gada jūlijā izsauca masu protestus Irānas visās lielpilsētās.
Diskusija par rakstu (0)
Rādīt reklāmu
