Viņš uzsvēra, ka federācija iebilst pret ministrijas izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, jo noteikumi projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, pēc viņa domām, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

“Ja valdība šādus noteikumus atbalstīs, valsts rīkosies negodīgi (…) tad ir jāpasaka atklāti, ka “mēs nevēlamies jūs”, un tad jārunā par veidiem, kā risināt šo jautājumu savādāk,” sacīja Irbe.

Viņš pauda, ka pašlaik tiek nepamatoti grauts “zaļas enerģijas” nozares tēls un federācija pārmetumus uzskata par nepamatotiem. “Kāpēc mēs pie kaut kā būtu vainīgi, ja valsts savulaik aicināja uzņēmējus investēt atjaunojamajā enerģijā, un tas ir pareizi – izmantot vietējos resursus, mazināt enerģētisko atkarību,” norādīja Irbe.

Pēc viņa sacītā, obligātais “zaļās enerģijas” iepirkums, kas garantē atjaunojamās enerģijas ražotajiem iespēju pārdot valstij elektrību par noteiktu maksu un par ko maksā visi elektrības patērētāji, nav vienīgais risinājums, bet par alternatīvām līdz šim nav runāts. Arī ar nozari nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā ziņots, EM izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē iesniegusi grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.

Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.