«Prezentētais biznesa plāns ir balstīts uz pamatotiem pieņēmumiem, kur kopējā uzņēmumu grupas rentabilitāte ievērojami palielināsies galvenokārt izmaksu samazināšanas dēļ. Plānotās investīcijas parāda pozitīvu kapitāla atdeves attiecību,» teikts paziņojumā.

Eurostat vērtējums oktobrī seko Latvijas valdības šā gada 17. janvāra sēdes lēmumiem, kas sēdes protokolā formulēti šādi: «1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu. 2. Pieņemt zināšanai, ka plānots virzīt informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu...» utt., pavisam desmit punktos, ko valdība apņēmusies turpmāk zināt. Neatkarīgajai nācās 18. janvārī paskaidrot, kāpēc valdība nevar atļauties lemt par elektrifikāciju, nevis par elektrifikācijas plāna pieņemšanu zināšanai. Proti, valdībai nav naudas elektrifikācijai pat pēc elektrificējamo posmu kopgaruma saīsināšanas un Eiropas Savienības dāvinātās naudas pieņemšanas. Dzelzceļa līniju Rēzekne-Rīga un Daugavpils-Rīga kopējais garums ir apmēram pustūkstotis kilometru, kas prasa pusmiljardu eiro. Pašreizējā (precīzāk - gada sākuma) cenu līmenī projekta izmaksas bija 519 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirtu 347 miljonus, bet Latvijas valdībai jāatrod 172 miljoni eiro. Naudas meklēšanu valdība solīja veikt ārpus valsts budžeta, uz kura izdevumu sadaļu ir pārāk daudz citu pretendentu. Tas nozīmē, ka nauda būtu jāaizņemas LDz un pēc tam jāatdod no saviem saimnieciskajiem ieņēmumiem bez valsts palīdzības. Eurostat atzinums ir būtisks arguments LDz sarunās ar iespējamiem aizdevējiem. Valdības 17. janvāra sēdes protokols par iespējamo aizdevēju nosauc Eiropas Investīciju banku, kas apsaimnieko Eiropas Stratēģisko investīciju fonda naudu.

No otras puses, Eurostat apstiprina arī tāpat labi saprotamo, ka nebūs tādu aizdevēju, kuri uzņemsies visus ieguldījumus un riskus bez Latvijas līdzdalības. Par tās formu nosaukta LDz pamatkapitāla palielināšana un brīdināts, ka tā tomēr atstās ietekmi uz valsts budžetu.

Saistībā ar Eurostat atzinumu LDz atgādina par elektrifikācijas projekta nepieciešamību visas Latvijas tranzīta nozares konkurētspējas palielināšanai globālā un Baltijas reģiona transporta tirgū, īpaši ņemot vērā Lietuvas dzelzceļa oficiālos plānus tuvākajos gados elektrificēt dzelzceļa savienojumu no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdas ostai. Arī vairāki globāli transporta uzņēmumi, tostarp LDz partneris DHL Global Forwarding arvien vairāk uzsver zaļo, t.i., CO2 izmešus neradošo transporta koridoru izvēli. Šādu koridoru veidošanu paredz daudzi ES dokumenti, kuru segums ir ES naudas dāvinājums dzelzceļa elektrifikācijai.